Kas notiks 2012. gadā

2012. gada 21. decembris, protams, ir ļoti svarīga robežzīme laika straumē – mirklis, kad Zeme pilnībā ieslēdzas galaktiskajā evolūcijas ātrumā. Bet tas nav moments, kurā pasaule izmainās pēc burvju nūjiņas mājiena.

Mūsu subjektīvais laiks ir paātrinājies, jauna laikmeta priekšnams jau ir atvērts. Jūs domājat pasaulē pašlaik ir krīze, kas var ieilgt uz pāris gadiem? Nekā tamlīdzīga! Mēs jau esam iesoļojuši jaunā laikmeta priekšnamā. Laiks mainās, un mainās realitāte, kurā dzīvojam. Daudzi saka, ka atrodamies uz nopietnas ekonomiskās krīzes sliekšņa, un prognozē būtiskas izmaiņas pasaules makroekonimikā un politikā. Bet tas, kas notiek pašlaik, neiekļaujas pārmaiņu standartos, kas periodiski atkārtojas pasaules jaunākajā vēsturē.

Šobrīd iesoļojam jaunā cilvēces attīstības posmā. Objektīvajā pasaules realitātē sāk parādīties jauni smalkās pasaules likumi jeb cēloņu un seku saiknes. Tas, ka pārstāj darboties tirgus ekonomikas principi, nav nonsens, bet likumsakarība, tomēr spēkā joprojām ir likumi, kas darbojas no pasaules pirmssākumiem.

Tos neviens nav atcēlis, bet tagad izbeidzies laiks, kas bija atvēlēts eksperimentiem ar demokrātiju, likumdošanu, zinātni un tehniku atvēlētais. Viss sāk atgriezties tajās vietās, kur iesākumā bijis.

Galaktikas sirds nepārstās pukstēt 2012. gada 21. decembrī (pēc sociāli nosacītā kalendāra). Drīzāk otrādi – sākot ar 2013. gadu, mēs šo laika pulsu sāksim dzirdēt un būsim spiesti tam pieskaņoties. Mēs atrodamies piektajā Dieva sapnī jeb laikmetā, un viņš drīz modīsies. 2012. gadā beigsies kārtējā nakts, kārtējais Dieva sapnis.

Kad nakts ir beigusies un Dievs mostas, mēs automātiski atmostamies līdz ar viņu. Kas mūs sagaida atmodas brīdī? Katastrofa? Atklāsme? Prātā sajukšana? Paredzēt atmodas scenāriju praktiski nav iespējams. Sakrālie teksti vēsta, ka iepriekšējā reizē Dievs pamodies, bet nav spējis apkopot savas daļiņas vienotā veselumā, un pasaule atkal iegrimusi miegā. Mēs esam paaudze, kas sasniegusi mērķi.

Padomājiet, kādēļ pēc katra laikmeta civilizācijas attīstība sākas no jauna.

Dievam mostoties, mēs ieņemsim savas patiesās vietas Visumā. Tieši tāpēc, lai Dievs mostoties spētu aptvert visu savu veselumu, nepietiek ar pāris apskaidrotajiem. Mēs visi esam neaizvietojami šī procesa reaģenti, katram no mums piemīt sava sakrālā funkcija un savs dienas zīmogs.  Dievam mostoties, cilvēces bišu spiets nolemts darboties saskaņā ar kosmiskajiem principiem.

(Arī jūs varat uzdot jautājumus par dzīvesziņas tēmām, rakstot marlena@ventasbalss.lv.)