Šodien Latvijā tiek svinēta Pēterdiena, kad saskaņā ar seno laika skaitīšanas sistēmu un pēc latviešu tautas tradīcijām sākas siena laiks, pēdējo reizi vēl ieskanas Līgo dziesmas un zinātāji pareģo laiku.

Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens, ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai, 26.jūlijam. Ja Pēterdiena lietaina, tad viss siena laiks būs lietains.

Pēterdienu sauc arī par Lapu vai Pērkona dienu. Šajā dienā nedrīkst sienu mest kaudzē - tad pērkons nosper. Tāpat kā Jāņi, arī Pēteri ir jaunu ļaužu lūkošanās un derību laiks.

Pēterdienai ir zināma līdzība ar Jāņu dienu, jo šajā dienā līgotāji iet no viena Pētera pie otra. Parasti izlīdzas ar tradicionālajām līgo dziesmām, kurās vārda "Jānis" vietā liek "Pēteris".

Pēterdienā jāuzmanās no skauģiem, kuri iet otra tīrumā labību maitādami, salauzdami, noliecot vārpas. Šādus salauztus rudzus nevajagot pļaut, lai pļāvējs nesalauztu roku vai neizceltos kāda cita nelaime. Salauztos rudzus iesaka izraut, sasiet kūlī un pakārt rijā dūmos vai mājas skurstenī, vai iebāzt ratu rumbā. Tad burvība savu spēku zaudē.

Savukārt grāmatā "Latviešu tautas paražas I" teikts: ja Jāņus latvieši uzskata par vislatviskākajiem svētkiem bez kristīgās ticības ietekmes, tad Pētera un Pāvila diena tika svinēta arī par godu svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Šos abus mocekļus 64.gadā Romā Nerona valdīšanas laikā piesita krustā ar galvu uz leju. Tauta Pēteri uzskata par debesu valstība atslēgu glabātāju un sargu, jūrnieku, atslēdznieku un citu amatu patronu.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: