Aplūkojot Latvijas tautsaimniecības un eksporta attīstību, ekspertu diskusijā Ventspils augstskolā Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Bankas (LB) padomnieks Andris Strazds, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis un citi eksperti nonāca pie secinājuma, ka Latvijā meža resursi ir pietiekami kvalitatīvi un apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā.
Diskusijā, atbildot uz klausītāju jautājumiem, tika secināts, ka sabiedrībā nereti valda nepamatoti stereotipi par Latvijas meža resursu pārmērīgu izmantošanu un izzušanu, kaut gan reālā situācija un statistika rāda citādu ainu.
Apskati foto!
Kā diskusijas pirmajā daļā atzīmēja Ventspils Domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks, meža nozare ir izteikti būtiska ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Ventspilij. Pērn tā veidoja 14 procentus no kopējā valsts eksporta, un arī Ventspils novērtē tās ieguldījumu, piemēram, nesen attīstībā ieguldīti 15 miljoni eiro, izbūvējot modernu granulu, zāģbaļķu un citu koksnes produktu pārkraušanas terminālu.
„Sabiedrībā nereti valda nepareizi stereotipi, ka mēs eksportējam tikai apaļkokus un uz ārzemēm lēti pārdodam Latvijas ”zaļo zeltu”, bet patiesībā nepārstrādāts lietaskoks no Latvijas faktiski netiek izvests, un vietējo ražotāju starpā par šo resursu valda sīva konkurence. Mūsu ražotāju jaudas jau ir tik lielas, ka tie spēj ne tikai pārstrādāt vietējo koksni, bet aizvien biežāk zāģbaļķus importē no Zviedrijas, Norvēģijas, arī Krievijas un Baltkrievijas, lai Latvijā tie pārtaptu dēļos, mēbelēs, koka konstrukcijās un citos augstas pievienotās vērtības produktos, kuru galvenais noieta tirgus ir ārvalstīs.
Mūsu ražotāji pakāpeniski audzē arī koksnes pārpalikumu – papīrmalkas - pārstrādes jaudas, aizvien vairāk ražojot kokskaidu plātnes, granulas un citus produktus, tomēr pagaidām visu papīrmalkas apjomu uz vietas nespējam pārstrādāt, tāpēc šis sortiments gana lielos apjomos tiek eksportēts, ko mēs labi varam redzēt ostās.
Kokrūpniecības izaugsmi ļoti labi raksturo fakts, ka laika posmā no 2000. līdz 2014.gadam koksnes produkcijas eksporta vērtība ar vienādiem ciršanas apjomiem ir pieaugusi trīs reizes,” skaidro LKF izpilddirektors Kristaps Klauss.
Arī LB padomnieks Andris Strazds atzīmēja kokrūpniecības nozares nopelnus Latvijas pozitīvajā eksporta izaugsmē – jau kopš 2010.gada varam novērot Latvijas tirgus daļas stabilu pieaugumu kopējā pasaules eksporta apjomā. Pagājušajā gadā apsteigta ne vien Igaunija un Lietuva, bet arī Čehija, Slovākija un daudzas citas lielākas Eiropas valstis.
Ja tuvāk apskatām tieši kokrūpniecības nozares izaugsmi, tad var secināt, ka jau šobrīd tās relatīvais īpatsvars Latvijas ekonomikā spējis ne vien sasniegt pirmskrīzes līmeni, bet pat pacelties augstāk. Turklāt pērn lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības kāpumā bija tieši kokapstrādei, kas izlīdzināja negatīvos rādītājus, ko uzrādīja citas apstrādes rūpniecības nozares.
Ekspertu diskusijā LKF izpilddirektora Kristapa Klausa atziņas papildināja arī LLU mācībspēks Dagnis Dubrovskis, atzīmējot augsto Latvijas meža nozares attīstības potenciālu un reizē atspēkojot stereotipus par Latvijas meža resursu izzušanu. Kā atklāj statistika, meža platība kopš 1923.gada ir pieaugusi 2,3 reizes, arī ciršanas apjomus Latvijā būtu iespējams palielināt no pašreizējiem 12 miljoniem kubikmetru gadā līdz apmēram 17 miljoniem kubikmetru.
„Eiropas Savienības mērogā mēs esam meža lielvalsts. Taču nav svarīgi, cik liela ir mūsu zeme, bet svarīgi – cik efektīvi to protam apsaimniekot. Šeit mums ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Latvijas meži aizņem divus procentus no visiem Eiropas mežiem, bet mūsu koksnes krāja ir 2,7 procenti no visiem Eiropas resursiem. Mūsu meži ir kvalitatīvi, mēs apsteidzam citu valstu vidējos rādītājus, arī lietuviešus un igauņus. Ja salīdzinām Latviju ar mežu lielvalsti Somiju, pēc meža platības tā ir 7,6 reizes lielāka, bet koksnes krājas apmēri Somijā ir vien 3,6 reizes apjomīgāki nekā Latvijā,” skaidroja Dagnis Dubrovskis.
Diskusijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ziemeļkurzemes nodaļas vadītājs Salvis Roga uzsvēra, ka mūsu valsts nākotne slēpjas veiksmīgā eksporta īstenošanā, taču svarīgi apzināties, ka tā paveikšanai nepieciešams cilvēkresurss, kas diemžēl Latvijā turpina sarukt, saglabājoties arvien negatīviem iedzīvotāju demogrāfijas rādītājiem. Ik dienas Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk par veselu „vilciena vagonu” jeb 60 cilvēkiem, ņemot vērā gan mirstības rādītājus, gan migrāciju. Viens no veidiem, kā mazināt aizbraukušo cilvēku skaitu un veicināt vietējo ekonomiku, ir jaunu un labi atalgotu darbavietu radīšana, savukārt, lai radītu darbavietas, nepieciešams arvien vairāk kāpināt eksportu, kā arī palielināt savu produktivitāti, un neapšaubāmi viena no svarīgākajām nozarēm, kurā šie procesi jau veiksmīgi norisinās, ir mežsaimniecība un kokrūpniecība.
Komentāri (0)