Ventspils slimnīcā plašas asinsvadu izmeklēšanas iespējas

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem šobrīd īpaša uzmanība būtu jāvelta tieši insulta vienības pacientiem, jo insults ir viens no vadošajiem nāves vai nespējas cēloņiem pasaulē. No aizvadītā gada decembra Ventspils slimnīcā pieejams transkraniālais doplers, kuru izmanto išēmiskā insulta cēloņu noteikšanai un attiecīgai pacienta terapijas koriģēšanai.

Eiropā insults ir otrais biežākais nāves un demences cēlonis vecākiem cilvēkiem. Latvijā mirstība no insulta ir liela – no šīs saslimstības ik dienas mirst 7 cilvēki. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ar insultu ārstējas vairāk nekā 200 pacientu gadā, no kuriem išēmiskais insults ir 75–80%.

Rūpējoties par pacientiem, Ventspils slimnīca spērusi soli vēl tālāk savā attīstībā. Aizvadītā gada decembrī par vairāk nekā 30 tūkstošiem eiro iegādājusies modernu Nicolet transkraniālo dopleru. Modernā medicīnas iekārta paredzēta konkrēti insulta vienības pacientu monitorēšanai, reģistrējot mikroembola signālus, kas bieži vien ir insulta cēlonis.

Ventspils slimnīcas neiroloģe I. Urtāne ikdienā veic ne tikai pacientu sonogrāfiskos galvas un kakla asinsvadu izmeklējumus, bet ir vienīgā, kas strādā ar insulta vienības pacientiem, izmantojot jauno transkraniālo dopleru. «To sekmīgi var izmantot ekstrakraniālo un intrakraniālo asinsvadu izmeklēšanā, lai izvērtētu insulta riska faktorus, un arī akūta insulta gadījumā, lai izvērtētu asins plūsmu asinsvados. Tā ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību var noteikt cirkulējošos mikroembolus intrakraniālajās artērijās, un tā ir būtiska arī aterosklerotisku pangu struktūras vērtēšanā,» skaidro dr. Urtāne. «Ja ir aizdomas, ka pacientam ir šāda patoloģija, tad šī aparatūra palīdz vizualizēt problēmas iespējamību.»

Cerebrālais infarkts, kuru bieži identificē ar jēdzienu «išēmisks insults», ir smadzeņu asins apgādes traucējumi kādā no smadzeņu artērijām, kā rezultātā attīstās smadzeņu bojājums ar atbilstoša klīniska sindroma izpausmēm. Būtiski uzsvērt, ka mūsdienās insults vairs nav tikai vecu ļaužu saslimšana, tas var skart cilvēkus dažādās vecuma grupās. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca neiroloģijas nodaļā lielākoties no insulta ārstējas pacienti vecumā no 40 līdz 90 gadiem, jo vecums ir viens no riska faktoriem. Zināšanas par to, kā laikus pazīt saslimšanas simptomus, var gan palīdzēt no insulta izvairīties pašam, gan glābt līdzcilvēkus.

Neiroloģe I. Urtāne iesaka cilvēkiem atcerēties testu, kas var šādā situācijā palīdzēt: «Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums; grūtības runāt vai saprast citu teikto, kā arī redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi –, jāveic tests ĀTRI:

Ā – atsmaidi – lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju;

T – turi – pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas;

R – runā – pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu;

I – izsauc – ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.»

Pie insulta riska faktoriem pieder arteriāla hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, hiperlipidēmijajeb paaugstināts holesterīna līmenis, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, mirdzēšanas aritmijajeb sirdsdarbības ritma traucējumi. Augsta asinsspiediena, mirdzēšanas aritmijas, holesterīna līmeņa un cukura diabēta korekcija ar ārstēšanu un pareizu dzīvesveidu samazina insulta risku par 80%.

Dr. Urtāne vērš uzmanību, ka daļa cilvēku pirms insulta piedzīvo pārejošu išēmijas lēkmi, proti, visi simptomi izzūd pēc pāris stundām. Šādas lēkmes nedrīkst ignorēt – nekavējoties jādodas uz slimnīcu un jāveic izmeklējumi simptomu iemeslu noteikšanai. Pacientam jāveic datortomogrāfija, elektrokardiogramma, asinsvadu izmeklēšana, kā arī mikroembolu monitorēšana smadzeņu asinsvados, ko iespējams veikt tikai ar jauno iekārtu – transkraniālo dopleru. Tādējādi pacientam var noteikt savlaicīgu ārstēšanu un novērst tuvojošos insultu.

Insultu var izraisīt divi procesi galvas smadzenēs – asinsvada nosprostojums ar trombu vai asinsvada plīsums, kuru rezultātā tiek bojātas smadzenes. Atkarībā no bojātās zonas iespējams vienas ķermeņa puses nespēks vai paralīze un nejutīgums, valodas, redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara traucējumi. «Trešo veidu, kura gadījumā virs smadzenēm plīst asinsvads, raksturo ļoti stipras galvassāpes, it kā galvā būtu noticis sprādziens,» skaidro dr. Urtāne. «Šajos gadījumos pacients ātri jānogādā slimnīcā.» 

Doplerogrāfija ir asinsvadu izmeklēšana, kad speciāla iekārta – doplers – reģistrē asins plūsmas virzienu un ātrumu asinsvados, tā ļaujot spriest par slimību izraisītām pārmaiņām un funkcionālo stāvokli asinsvados. Doplerogrāfija ir pacientam nesāpīgs un veselībai nekaitīgs izmeklēšanas process – uz asinsvada tiek uzlikta zonde, kas reģistrē asins plūsmu un signālus tajā. Visa nepieciešamā informācija ārstam ir nolasāma no aparatūras monitora.

Ventspils slimnīcā pacienti var veiktarīsonogrāfisko galvas asinsvadu, kakla asinsvadu, roku un kāju asinsvadu, kā arī vēdera aortas izmeklēšanu. Šāda veida doplerogrāfija Ventspils slimnīcā pieejama gan stacionāra, gan ambulatoro pacientu izmeklēšanai ar ārsta nozīmējumu, kā arī ir pieejami diagnostiskie pakalpojumi bez ārsta nosūtījuma (ar apdrošināšanas polisi vai pa pilnu maksu). Iepriekš pierakstīties iespējams Ventspils slimnīcas reģistratūrā vai zvanot pa tālruni 63624665 no plkst. 8.00 līdz 18.00.

SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir viena no nedaudzajām Latvijas slimnīcām, kur pieejama izmeklēšana ar tik plašu doplero­grāfijas aparatūras klāstu. Šāda diagnostika vēl tiek veikta tikai Rīgā.