Zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem

Tāpat noteikts, ka zemūdens medības būs iespējamas Baltijas un Rīgas jūras līča piekrastē, privātajos ūdeņos, ja īpašnieks to atļaus, kā arī ūdeņos, kuros atļautas licencētās zemūdens medības. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka šādas medības var notikt visās vietās, kur tās nav aizliegtas.

Likuma izmaiņas paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Tāpat noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots. Likuma izmaiņas arī precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Grozījumos arī noteikts, ka no šā gada aprīļa zveja Buļļupē ar zivju murdiem būs atļauta, izmantojot ne vairāk kā sešus murdus.

Tāpat noteikts, ka zvejniekiem turpmāk būs pienākums valstij ziņot, ko viņi dara ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem - Valsts vides dienestam (VVD) būs jāziņo par trešajās valstīs veiktajām darbībām, kas saistītas ar zveju un tās īpašumā esošiem kuģiem.

Likums precizē makšķerēšanas noteikumu izdošanu MK, kā arī valdībai būs jānosaka kārtība, kā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma.

Ar grozījumiem likuma mērķī noteikts nodrošināt zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību, pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.

LETA