Lai arī nesen piedzīvotā vētra Billie, kas atnesa brāzmas līdz 35 metriem sekundē, nav iekļuvusi starp 13 spēcīgākajām vētrām, kādas Latvijā novērotas, tomēr tā radījusi bojājumus vairāk nekā 40 PSIA Ventspils nekustamie īpašumi apsaimniekotajām ēkām.

Vētras izraisītās sekas visvairāk pamanāmas tur, kur ikdienā netiek pievērsta tik liela vērība, piemēram, ēku balkoniem. Lai arī daudzviet ēkām vējš atrāvis jumta segumu, jumta lūkas un kores, tomēr šie postījumi nav lieli. Skaitliskā ziņā visvairāk bojājumi konstatēti balkoniem, taču, iespējams, ne visi iedzīvotāji par tiem ir ziņojuši. PSIA Ventspils nekustamie īpašumi aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību savam īpašumam ārpus dzīvokļa telpām un par konstatētajiem vētras radītajiem bojājumiem ziņot mājas apsaimniekotājam, zvanot pa tālruni 63629551 vai 63629552.

 

Tā kā balkoni nav aizsargāti pret atmosfēras iedarbību un kā jebkura dzelzsbetona konstrukcija tādos apstākļos bojājas ātrāk par citām, tiem nepieciešama periodiska apsekošana.

 

PSIA Ventspils nekustamie īpašumi vērš uzmanību, ka balkonu tehnisko stāvokli nevar novērtēt tikai no ārpuses, jo ir ļoti būtiski veikt to apsekošanu no dzīvokļa īpašuma puses. Tādēļ aicinām iedzīvotājus kā dzīvokļu īpašniekus pievērst lielāku uzmanību balkona konstrukcijām un novērtēt to stāvokli vizuāli, nepieciešamības gadījumā pieaicinot mājas pārvaldnieku vai sertificētus būvniecības speciālistus balkonu tehniskā stāvokļa detalizētākai izpētei.

 

Visbiežāk sastopamās problēmas ir balkona margu konstrukciju korozija un nestspējas zaudēšana, kā arī balkona plātnes betona noārdīšanās (erozija) un stiegrojuma rūsēšana (korozija). Bieži vien par iemeslu balkona plātnes betona erozijai ir uzklātais linolejs, kas veicina ūdens krāšanos balkona plātnē, neļaujot mitrumam iztvaikot. Arī nekvalitatīva flīžu uzlikšana var radīt līdzīgas problēmas.

 

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš balkona margu dekoratīvajam apšuvumam, kas parasti ir piestiprināts pie koka dēļiem. Laika apstākļu ietekmē dēļi pamazām zaudē savu izturību, tie var būt satrunējuši, tāpēc apšuvums pie tiem vairs tik labi neturas.

Tāpat iedzīvotājiem būtu jāpārbauda, vai stiprinājumu vietās pie balkona pamatnes un sienas nav ieplaisājušas margu metinātās šuves, vai margas nešūpojas, ja uz tām rada spiedienu. Proti, pavelkot ar rokām horizontālā virzienā, margām ir jāturas stingri, tās nedrīkst padoties.

 

Vizuāli vieglāk ieraugāmi ir balkona plātnes defekti, skatoties no apakšas uz balkonu, kas atrodas stāvu augstāk. Piemēram, dzelzs armatūras parādīšanās plātnes segumā liecina par ievērojamu betona eroziju, kas veidojas mitruma iedarbības rezultātā.

Lai gan balkoni ir dzīvokļu ārtelpa, ko lieto tikai konkrētā dzīvokļa iemītnieki, tomēr ir jāatceras, ka to norobežojošās konstrukcijas ir ēkas fasādes daļa – tātad mājas kopīpašums. Ja radušies defekti savlaicīgi netiek konstatēti un novērsti, tad tas var novest jau pie lielākām problēmām un remonta izmaksām, ko nāksies finansēt jau visiem dzīvokļu īpašniekiem no mājas apsaimniekošanas līdzekļiem.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: