Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) skatījumā politisko partiju priekšvēlēšanu programmās rakstītie solījumi veselības aprūpes jomā ir populistiski saukļi bez konkrētiem risinājumiem.

Kritiskā situācija veselības aprūpes sistēmā - medicīnas pakalpojumu nepieejamība, ārstu aizplūšana no Latvijas, ar reālo dzīvi nesaskaņotās valsts kvotas pacientu ārstēšanai, diagnostikai un konsultācijām un tirgus situācijai neatbilstošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi - bijusi viena no visvairāk apspriestajām problēmām gan sabiedrībā, gan nozares speciālistu, organizāciju un arī politiķu vidū pēdējā gada laikā. Diemžēl būtiski risinājumi tā arī nav atrasti, tāpat kā ministrs, kurš uzņemtos politisku atbildību un risinātu vienu no Latvijas iedzīvotājiem svarīgākajiem jautājumiem. Laiks novilcināts līdz pat vēlēšanām un, lai arī katra partija savās programmās atradusi vietu secinājumam, ka valstij jānodrošina kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) vērtējumā, tie ir galvenokārt populistiski saukļi.

LSB vērtējumā bez papildus finansējuma nozarei ne pakalpojum pieejamību, ne tarifu, ne medicīnas personāla aizplūšanu no Latvijas nav iespējams atrisināt. Tomēr partijas savās programmās un priekšvēlēšanu diskusijās sola vien efektīvāk pārdalīt nozarē esošo finansējumu, vai arī solot vairāk naudas, nenorāda konkrētus finansējuma avotus, kas rada bažas par populismu.

LSB kategoriski iestājas pret pakalpojumu koncentrāciju Rīgā, jo vairumam Latvijas iedzīvotāju tas būtiski apgrūtinās pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Jāatgādina, ka tādā gadījumā pakalpojums reģiona cilvēkam kļūs daudzkārt dārgāks – līdztekus pacientu iemaksām, kas jau ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, reģionu cilvēkiem būs jāpieskaita ceļa izdevumi un darba dienas laikā nenopelnītā alga.

LSB aicina deputātu kandidātus un nākamos politiķus nopietni pievērsties veselības aprūpes jautājumiem un diskusijai ar nozares pārstāvjiem, lai rastu papildus finansējumu nozarei un atgādina, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Igauniju ir par 60% zemāks.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: