Ventspils tirgū poļu histēriju nejūt

Atstāt ražu uz lauka kompostam spiež esošā situācija Latvijas tirgū. Tas ir piepildīts ar lētiem augļiem un dārzeņiem no Polijas. Taču tajā pat laikā citi lauksaimnieki turpina strādāt un par lētajiem poļu dārzeņiem, kas dzen zemē cenas vietējiem – uzzina tikai no medijiem.

«Nopietnas saimniecības dēļ Krievijas sankcijām nebankrotēs,» nesen izteicās Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma. Ko īsti premjere domāja ar «nopietniem» uzņēmumiem, grūti spriest, jo situācija ir pretēja – mazajiem uzņēmumiem vēl joprojām ir stabils tirgus un maz kas ir mainījies. Tieši lielajiem ir vislielākās problēmas.

Viens no piemēriem ir Ventspils tirgus – tajā kā līdz šim līdzās sadzīvo gan vietējie augļi un dārzeņi ar no Polijas ievestajiem. Zemniekam no Kuldīgas – Ivaram, saimniecība ir maza – tikai pāris hektāru zemes, trīs siltumnīcas un trīsdesmit divas bišu saimes. Viņš audzē gurķus, tomātus un ābolus. «Parasti uz Ventspils tirgu vedu 3 – 4 kastes ar tomātiem, tādā pat daudzumā ābolus. Kuldīgā ar āboliem nekas nesanāk, jo tur gandrīz katram ir savs augļu dārzs, savas ābeles. Šogad ābolu nav daudz. Baltais dzidrais ir ļoti maz, arī Ventspils tirgū.»

Pagājušā gadā par kilogramu ābolu Ivars prasījis latu, šogad – eiro. «Jā, ir lētāk, bet augstāku cenu nevar likt, cilvēki nav pieraduši pie tādiem skaitļiem,» atzīst Ivars. Tāpat esot ar tomātu cenām. Pagājušajā gadā maksājuši latu kilogramā, bet, ja tagad uzliktu 1,40, cilvēkiem tas liktos dārgi. «Poļu tomāti Ventspils tirgū netrūkst, tikai nosaukumi viņiem ir citi - piemēram, Bauskas vai Saldus,» smejas Ivars. Tie, kuri paši audzē, saprot atšķirību.

«Varu pastāstīt kādu kuriozu gadījumu. Gribēju nopirkt gurķus. Piegāju pie viena no puišiem, kas tirgojās un prasīju, no kurienes gurķi. Viņš atbildēja, ka pats audzējot. Taču, kad jautāju, kas tā par šķirni, viņš nosarka un stāvēja klusu,» stāsta Ivars. «Ja cilvēks pats audzē, tad viņš bez problēmām nosauc gan gurķu, gan tomātu šķirnes.» Taču Ivars neiztraucas par sankcijām, jo audzē dārzeņu pietekami mazā apjomā, viņu tas neskar.

Līdzīgi domā arī Ainārs no Alsungas. «Tie, kas līdz šim izvēlējās vietējos tomātus, arī turpina tos pirkt. Kvalitāte paliek kvalitāte. Vai tad šādu tomātu var sajaukt ar poļu tomātu,» jautā Ainārs, rādot paša audzētos tomātus, kas atšķiras dēļ to neregulārās formas un izmēra. Šogad izmaksas, lai tādus izaudzētu siltumnīcā, esot pieaugušas. Taču visu nosakot pieprasījums un pēc vietējiem tomātiem tirgū tāds ir.

Savukārt pārdevējas Karīnas leti Ventspils tirgū aizņem visdažādākie augļi. Taču arī tiem ar Poliju sakars visai mazs. Pārsvarā tie nākušu no Argentīnas, Spānijas un Francijas. Tikai āboli esot poļu. Savukārt cenas nebūt nav kritušās, dažiem augļiem tieši pretēji – pieaugušas.

Dārzeņu un augļu audzētāji, kuri savu produkciju pārdod Ventspils tirgū uzskata, ka neesam nemaz interesanti poļiem. Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Savukārt nelielos daudzumos pašu saražoto produkciju realizēt lauksaimnieki neuzskata par neiespējamu, tādēļ ziņas par ražas atstāšanu uz lauku sauc par uzpūstām. Turklāt vislielākās problēmas ir tieši lielajiem zemniekiem, ne mazajiem.