Grozījumi – dzīves līmeņa paaugstināšanai

Izmaiņas materiālā stāvokļa novērtēšanā

Mainīta ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšana maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanai. Līdz šim nācies atteikt maznodrošinātā statusa piešķiršanu gadījumos, kad maznodrošinātā persona pārdevusi vai atdāvinājusi savu īpašumu (māju, garāžu, dārza mājiņu utt.). Neskatoties uz materiālā guvuma apmēru, persona divus gadus nevarēja pretendēt uz maznodrošinātā statusu. Nu nosacījumi ir mainīti – Sociālais dienests vērtē reālos ienākumus no īpašuma atsavināšanas. Piemēram, atdāvinot īpašumu, ienākumu nav vispār, bet nelielas dārza mājiņas vai garāžas pārdošanas cena arī var būt visai niecīga – daži simti eiro. Ja īpašums pārdots par lielu summu, cilvēkam veidojas uzkrājumi un maznodrošinātā statuss viņam nav nepieciešams. Lai iegūtu maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, pieļaujamā uzkrājumu summa nedrīkst pārsniegt minimālās algas apmēru uz katru ģimenes locekli.

Ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas deklarācijā palīdzības prasītājs norāda ienākumus no nekustamā un kustamā īpašuma, kas gūti pēdējo 12 kalendāro mēnešu laikā. Deklarācijā norādāmo vidējo ienākumu apmēru mēnesī aprēķina, ņemot vērā periodu no darījuma brīža līdz iesnieguma iesniegšanai Sociālajā dienestā.

Joprojām maznodrošinātā statusu nevar iegūt persona, kurai pieder vairāki īpašumi – tie jāizmanto savas materiālās situācijas uzlabošanai.

Kapitāla daļas SIA vai akcijas – nav šķērslis

Vairākiem Sociālā dienesta klientiem pieder kapitāla daļas SIA vai akcijas. Bieži vien persona ar uzņēmējdarbību vairs nenodarbojas, taču uzņēmums nav likvidēts. Līdz saistošo noteikumu grozījumiem šāda persona nevarēja pretendēt uz maznodrošinātā status, kaut arī šīs personas ienākumi bija zemi. Taču tagad gadījumos, kad ir ierosināts uzņēmuma maksātnespējas process, kā arī tad, ja kapitālsabiedrība vismaz gadu nenodarbojas ar saimniecisko darbību, kapitāla daļas vairs nebūs šķērslis, lai persona, kurai ir nepieciešama sociālā palīdzība, saņemtu maznodrošinātās personas statusu.

Par apgādniekiem

Saistošajos noteikumos ir iekļauts jauns nosacījums – par Civillikumā noteiktajiem apgādniekiem vairs nav uzskatāmas personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas vietās vai saņem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus. Tas ir svarīgi gadījumos, kad pēc sociālās palīdzības vēršas pensionārs, kura ienākumi nedaudz pārsniedz pensionāriem noteikto ienākuma līmeni maznodrošinātā statusa piešķiršanai. Ņemot vērā, ka bērni, kuri atrodas apcietinājumā vai pansionātā, nevar veikt savu pienākumu – sniegt atbalstu vecākiem –, tad daļēji rūpes par šiem pensionāriem tagad uzņemsies pašvaldība. Tāpat kā vientuļajiem pensionāriem, kuriem nav bērnu, piešķirs dzīvokļa pabalstu, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu aprūpei mājās un palīdzību īpašumam piegulošās teritorijas uzkopšanai.

Der atcerēties, ka par apgādniekiem tiek uzskatīti arī pilngadīgie mazbērni.

Didzis Ošenieks, pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks

– Grozījumi Ventspils pilsētas saistošajos noteikumos par maznodrošinātā statusa un sociālo pabalstu saņemšanas kārtību ir tapuši, uzklausot Ventspils iedzīvotājus un ņemot vērā konkrētus gadījumus un dzīves pieredzi. Katru pirmdienu pieņemšanās aptuveni astoņdesmit procentu visu apmeklētāju nāk runāt par sociālajiem jautājumiem. Pārsvarā tie ir maznodrošinātā statusa atteikumi vai citas problēmas, ko, ņemot vērā esošos saistošos noteikumus, Sociālais dienests nespēja atrisināt. Svarīgi bija saprast – vai tā ir viena cilvēka vai sabiedrības grupas problēma, vai varam panākt pretī. Jo ir jārēķinās, ka katra izmaiņa noteikumos ir saistīta ar tēriņiem. Ieviešot grozījumus noteikumos, ir sperts solis pretī iedzīvotājiem, lai atvieglotu pašvaldības sociālās palīdzības saņemšanu.

Taču viens, pats būtiskākais, pabalsta veids – bērnu piedzimšanas pabalsta saņēmēju loka paplašināšana – ir atspaids visām Ventspils jaunajām ģimenēm. Šis pabalsts pienākas visiem jaunajiem vecākiem pēc mazuļa piedzimšanas. Ventspils pašvaldība to nav darījusi ar politisku mērķi, – ja būtu bijusi tāda vēlme, tad īstais laiks pabalsta saņēmēju loku palielināt būtu pirms vēlēšanām.

Pašvaldība mudina iedzīvotājus atbrīvoties no nekustamajiem īpašumiem, kurus viņi nespēj uzturēt kārtībā, par kuriem nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli utt. Taču līdz šim noteikumi paredzēja, ka pēc īpašuma pārdošanas persona divus gadus nevarēja pretendēt uz maznodrošinātā statusu. Iznāk, ka tādējādi šie cilvēki tika sodīti. Grozījumi paredz izvērtēt, cik lielus ienākumus cilvēks ir guvis, – iespēja saņemt maznodrošinātā statusu netiek atņemta. Tagad saistošie noteikumi paredz arī to, ka ar īpašu Sociālā dienesta lēmumu cilvēkam, nezaudējot maznodrošinātā statusu, dots laiks līdz trijiem mēnešiem, lai sakārtotu īpašumu jautājumus. Mainīta attieksme arī pret tiem, kuriem pieder uzņēmumu kapitāldaļas, bet uzņēmuma darbība ir bijusi neveiksmīga.

Smagi ir apgādnieku stāsti. Ir gadījumi, kad ir bērni, kuri dzīvo Rīgā vai citviet, un nevajadzētu būt problēmām ar palīdzības sniegšanu. Taču mēs, latvieši, esam lepni un negribam savējiem lūgt palīdzību. Ir cilvēki, kuriem ir apgādnieks, taču tas pats saņem palīdzību, jo atrodas pansionātā vai izcieš sodu cietumā. Jaunajos noteikumos šādos gadījumos bērni netiek uzskatīti par apgādniekiem.

Grozījumi vērsti uz ikviena iedzīvotāja labklājības paaugstināšanu. Sociālo palīdzību Ventspilī iespējams saņemt vairāk nekā 30 pabalstu veidos, pašvaldība pilsētas iedzīvotājiem nodrošina arī 11 veidu sociālos pakalpojumus.