Ernests ir laimīgs

Šobrīd redzams, ka suņuks ir ar dzīvi apmierināts. Arī tā saimnieks, uzklausot Ventas Balss vēlmi uzrakstīt par Ernestu un lūdzot atļauju viņa fotografēšanai, ātri atsaka: «Es Ernestu nevienam neatdošu.» Suns plašajā teritorijā līdzās topošajai dzīvnieku patversmei skraida savā nodabā. Robežas viņš respektē un, kā stāsta Māris Kalniņš, ieviesis savu kārtību mājas suņu vidū.

Varētu teikt, ka Ernests nu jau aptuveni mēnesi ir pirmais topošās dzīvnieku patversmes iemītnieks. Viņa dzīvesstāstu stāstīt zina ventspilniece Rovena, kam par draisko suņuku sāpējusi sirds. Ernesta pirmais saimnieks dzīvojis kaut kur Pils ielas apkārtnē. Taču viņš nomiris, un suns nokļuvis uz ielas.

Cilvēki bieži Latvijas dzinējam līdzīgo jauktenīti  redzējuši Pils ielā un tirgū, kur savas draudzīgās dabas dēļ viņš bijis labi ieredzēts un arī līdzjūtīgu cilvēku pabarots. Arī Rovena, ejot uz vecpilsētas pusi, vienmēr ņēmusi līdzi kādu kārumu – Ernestam. Tad vasaras nogalē suņuks no ierastajām vietām pazudis.

Nedaudz vēlāk Rovena Ventas Balss rubrikā Hallo izlasījusi par Užavas mežā atrastu suņuku – pēc apraksta ļoti līdzīgu Ernestam. Zvanījusi, taču suns jau bijis nodots Māra Kalniņa gādībā. Tomēr Rovenai nav bijis miera – braukusi skatīties.

Tiešām, Ernests! Izrādās, kādam suns traucējis un viņš savā nežēlībā nolēmis to aizvest uz mežu. Labi, ka atradēji nav bijuši vienaldzīgi un iekārtojuši sunīti pie cilvēka, kas par viņu rūpējas un pie kura viņš atradis sev jaunas mājas. Rovena turpina Ernestu apciemot, katru reizi aizvedot pa kādai pakai ar barību.

Māris Kalniņš nu jau aptuveni divus gadus būvē patversmi dzīvniekiem. Nodibinātā dzīvnieku aizsardzības biedrība Rembo patversmes tapšanā iesaistījusi arī sabiedrību, aicinot ziedot tās būvniecībai. Jau ir gatavi 18 voljēri suņu izmitināšanai, bet galvenajā patversmes ēkā turpinās iekšdarbi. «Patversme darbu sāks jau šogad, bet būvniecību turpināsim,» cieši nolēmis Māris Kalniņš, kura apņēmība izraisa cieņu.