10. Saeimas vēlēšanās par novērotājiem vēlēšanu iecirkņos varēs kļūt ne tikai politisko partiju pilnvarotie pārstāvji, bet arī ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Nodrošināt šādu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam šogad nolēmusi Centrālā vēlēšanu komisija, realizējot projektu Brīvprātīgie novērotāji. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars norāda, ka tas tiek darīts, lai kliedētu vēlētāju šaubas par vēlēšanu godīgumu, jo sabiedrībā vēl aizvien valda aizspriedumi, ka vēlēšanu rezultātiem nevar uzticēties un balsis ne vienmēr tiek saskaitītas godīgi.

10. Saeimas vēlēšanas ir piemērots brīdis, lai dotu iedzīvotājiem iespēju pārliecināties, ka vēlēšanas Latvijā noris saskaņā ar likumu un vēlēšanu rezultāti tiek saskaitīti godīgi un atbilstoši vēlētāju gribai, norāda Cimdars. Vienlaikus viņš atzīst, ka politiskās partijas, kam līdz šim tika uzticēta funkcija sekot līdzi vēlēšanu norisei iecirkņos, to īsti nav spējušas izdarīt. Liela daļa, īpaši mazie lauku iecirkņi, tiek atstāti tikai vēlēšanu komisijas ziņā. Cimdars uzsver – kā komisijas vadītājs viņš jau 12 gadu aicinājis partijas aktīvi iesaistīties vēlēšanu uzraudzībā, taču pēdējās Saeimas vēlēšanas parādījušas, ka novērotāju aktivitāte ir pavisam zema.

Lai arī, visticamāk, šis projekts nenodrošinās neatkarīgus, brīvprātīgus novērotājus ikvienā vēlēšanu iecirknī Latvijā, Cimdars cer, ka vismaz iespaids par vēlēšanu negodīgumu sabiedrībā tiks mazināts. Pagaidām par brīvprātīgajiem novērotājiem ir pieteikušies tikai nedaudz vairāk nekā 80 iedzīvotāji; no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 14, bet no Ventspils pilsētas un novada – tikai 1novērotāja. Projekta vadītāja Anna Riekstiņa stāsta, ka pagaidām visaktīvākie ir liepājnieki un kuldīdznieki.

Svarīgs ir katrs posms

Vasarā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka vēlēšanu rezultāti tiek viltoti. Kā izrādās, bažām ir pamats, jo Latvijā vēlēšanu sistēma lielā mērā ir balstīta uz iesaistīto personu godaprātu. Svarīgi, lai vēlēšanu instrukcijas un godīgums tiktu ievērots visos vēlēšanu posmos. Latvijā, kur vēlēšanu biļeteni tiek aizpildīti manuāli, vēlētājus un balsis reģistrē, skaita un apkopo vēlēšanu komisijas locekļi, ir savi vājie posmi. Apzinātas vai pat tīri nejaušas sakritības dēļ rezultātus var ietekmēt par labu kādai partijai vai kandidātam. To apliecina arī Kubulu pagasta piemērs 9. Saeimas vēlēšanās, kad, nevienam nemanot, rezultāti tika viltoti un atklātībā nāca tikai tad, kad vienai no komisijas loceklēm pamodās sirdsapziņa un godaprāts. Tas nešaubīgi radīja jautājumu: cik ir tādu vēlēšanu iecirkņu, kuros godaprāts un drosme nav ņēmusi virsroku?

Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka šobrīd vienīgais kontroles mehānisms, kas ļauj izvairīties no šādām jaušām vai nejaušām kļūdām, ir vēlēšanu novērotāji – brīvprātīgi, bezpartejiski vai no vairākām partijām vienlaikus kādā vēlēšanu iecirknī esoši. Turklāt ir būtiski, lai tie iecirknī atrastos no balsošanas sākuma līdz pat beigām.

Iespējas ietekmēt balsojuma iznākumu ir dažādas. Pirmkārt, jau svarīgi nodrošināties ar labvēlīgi noskaņotu un uzticamu vēlēšanu komisijas sastāvu. To apstiprina pilsētas un novadu pašvaldības.

Saeimas vēlēšanās netiek lietots vēlētāju reģistrs, kā pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz ar to komisijas locekļiem iespējams vēlētāju sarakstā ierakstīt personas, par kurām ir pārliecība, ka tās uz vēlēšanām neatnāks, un ļaunprātīgi nobalsot šo cilvēku vietā. Šāda krāpšanās notika arī Kubulu pagastā.

Nemainot balsu samēru starp partijām, pie mūsu vēlēšanu kārtības ir ļoti viegli mainīt balsu samēru starp deputātu kandidātiem, pieliekot plusiņus vai mīnusiņus. To komisijas locekļi var izdarīt pavisam nemanot.

Skaitot balsis, ja komisijas locekļi savā starpā vienojušies, nemainot kopējo biļetenu skaitu, var mainīt par partiju atdoto balsu skaitu – vienas partijas balsis pieskaitot citai partijai, bet pēc tam samainot biļetenus.

Tieši tādēļ ir būtiski, lai vēlēšanu iecirkņos 2. oktobrī atrastos un visiem balsošanas posmiem līdzi sekotu neatkarīgie novērotāji.

 

Kā kļūt par novērotāju?

  • Par brīvprātīgo novērotāju var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas sasniedzis 16 gadu vecumu.
  • Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv  jāiziet elektroniskais apmācību kurss 10. Saeimas vēlēšanu kārtība un pēc tam jāatbild uz kontroles jautājumiem.
  • Ja tas sekmīgi izdarīts, jāaizpilda reģistrācijas anketa un jānorāda vēlēšanu iecirknis, kurā vēlas novērot vēlēšanu norisi.
  • Centrālā vēlēšanu komisija sniegs elektronisku pilnvarojumu, kas jāizdrukā un kopā ar personu apliecinošu dokumentu vēlēšanu dienā jāņem līdzi un jāuzrāda izvēlētajā iecirknī.
  • Iziet apmācību un reģistrēties iespējams līdz pat 30. septembrim.

Brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem 2. oktobrī būs iespēja sekot līdzi vēlēšanu norisei un balsu skaitīšanai. Viņiem jāraugās, lai nenotiktu aģitācija. Vēlams, lai savus novērojumus un piezīmes brīvprātīgie novērotāji reģistrētu speciālā anketā. Novērotājam jānorobežojas no politisko simpātiju vai antipātiju paušanas. Tas nedrīkst uzdot vēlētājiem jautājumu, par kuru partiju viņš atdevis savu balsi. Jāievēro cieņa pret vēlētājiem un komisijas pārstāvjiem. Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji aicina novērotājus nepārtraukti uzturēties iecirkņos – sākot jau no rīta līdz pat brīdim, kad saskaitītas un komisijai nosūtītas balsis. Tieši tamdēļ novērotājiem tiek piekodināts paņemt līdzi ēdiena krājumus, lai rūcoša vēdera dēļ uz laiku nenāktos atstāt vēlēšanu iecirkni, un uztvert šo pienākumu atbildīgi.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: