LPS: ministra rīkojuma pamatojums neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam pierādīšanas

LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa parakstītajā vēstulē norāda, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai un arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.pantā noteiktajam pašvaldības principam, saskaņā ar kuru pašvaldības administrācija ir atbildīga domei, bet deputāti-vēlētājiem, domes priekšsēdētājs saglabā amatu no domes lēmuma par viņa ievēlēšanu stāšanas spēkā līdz brīdim, kad: -ir notikušas jaunas pašvaldību vēlēšanas; -ir atlaista dome, kas priekšsēdētāju ievēlējusi amatā; -ir stājies spēkā domes lēmums par priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata.

LPS norāda, ka Ventspils pilsētas domes likuma „Par pašvaldībām” 93.panta tiesību normu interpretācija, konstatējot juridisku faktu, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs joprojām saglabā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, ir bijusi juridiska korekta.

Tāpat LPS vēstulē pauž, ka rīkojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas ir administratīvs akts, tāpēc attiecīgi ievērojams Administratīvā procesa likumā noteiktais regulējums. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam administratīvā akta faktu konstatējumu daļā norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, iestādei ir jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu un ka iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

Līdz ar to LPS secina, ka ministra rīkojuma pamatojums par domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amatu pienākumu pildīšanas bez pierādījumiem, bet balstoties tikai uz Ģenerālprokuratūras sniegto viedokli, ka tās rīcībā ir pierādījumi krimināllietā, par kuru joprojām notiek tiesvedība vispārējās jurisdikcijas tiesā, neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam pierādīšanas pienākumam.

Tāpat LPS vēstulē uzsver, ka, lai varētu izmantot noteiktās tiesības un atstādināt priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, būtu jāievēro ne vien likuma burts, bet arī jēga. Likuma „Par pašvaldībām” 93.pantā ir noteikta nevis normāla procedūra, bet gan ārkārtas procedūra. LPS norāda, ka ir ļoti maz argumentu, kādēļ normālas procedūras vietā pašlaik vajadzētu piemērot ārkārtas procedūru.

Tikai acīmredzami ārkārtas apdraudējums, bīstams vietējo iedzīvotāju dzīvībai vai veselībai, varētu būt pamats atkāpties no citos likuma pantos noteiktās demokrātiskās procedūras. Taču arī šajā gadījumā var sasaukt domes ārkārtas sēdi, kas neprasa ilgāku procedūru kā likuma „Par pašvaldībām” 93.panta ārkārtas procedūra.

LPS pauž viedokli, ka ministram būtu jāsāk ar problēmu atklāšanu un labošanu, nevis tūlītēju ķeršanos pie atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas, jo pretējā gadījumā to var arī klasificēt kā administratīvā resursa nelietderīgu izmantošanu.

Visbeidzot, LPS uzsver, ka atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras. Tātad izbeidzas arī iepriekšējā domes priekšsēdētāja pilnvaras. Tādējādi ministram ir tiesības izmantojot likumā „Par pašvaldībām” 93.pantā noteikto iespēju vērtēt esošā sasaukuma laiku un nav pieļaujami atsaukties uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus priekšsēdētājs pieļāvis iepriekšējā domes sasaukuma laikā.

Nobeigumā LPS aicina vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministru darīt valdības darbu – rūpēties par pašvaldību demokrātijas nostiprināšanu un attīstību – t.i., rosināt 93.un 94.panta izslēgšanu no likuma „Par pašvaldībām”.

Ar LPS vēstuli pilnībā iespējams iepazīties ŠEIT