Dabas spēks – pērkona negaisā

 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka stiprie, postošie negaisi Latgalē, Kurzemē un citviet Latvijā cieši saistīti ar svelmaino karstumu austrumos – Krievijā.

Proti, Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija – un arī Baltkrievija atrodas zonā, kas atdala karstā gaisa teritoriju no Eiropas rietumiem ar zemāku gaisa temperatūru. Virs šīm zemēm tāpēc izveidojusies atmosfēras fronte vairāku 100 kilometru platumā, kurā veidojas pērkona negaisi. Katram iedzīvotājam ir iespēja novērot dabas spēku rotaļu likumsakarību – tikko karstais gaiss aizvirzās uz rietumiem, līdz pat Ventspilij, un sakarsē gaisu līdz 30–33 grādu iedaļai, tam tūdaļ seko pērkona negaiss.

Meteorologi novērojuši, ka negaisa zonas neaptver visu Latvijas teritoriju vienlaikus, bet gan lokalizējas atsevišķās vietās. Piemēram, spēcīgais negaiss, kas pirms dažām dienām plosījās Daugavpilī, izraisīja vētru pilsētas centrā, taču nomalēs pūta vien vējš, kas nepārsniedza 10–12 m/sek. Vēja brāzmas, kas norauj mājām jumtus, izgāž kokus ar visām saknēm, veido krusu ar graudiem 3,8 cm diametrā, – vai tas ir kas īpašs Latvijas laika apstākļiem?

Krūmiņa skaidro, ka klimatiskie apstākļi Baltijas valstīs ir ļoti mainīgi. Piemēram, šā gada jūlijs ir kļuvis par karstuma rekordistu visā Latvijas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Starp citu, pēc vēstures dokumentiem, Ventspilī viskarstākais jūlijs bijis 1914. gadā. Taču to, vai šāgada karstajai vasarai sekos tikpat barga ziema, grūti pateikt. Pēc pagājušās aukstās ziemas sekojošais šīs vasaras karstums šo uzskatu apstiprina.

Taču novērota arī cita aina. Piemēram, līdz šim piektajai (nu jau 6. – red.) karstākajai vasarai 2006. gadā sekoja otrā vissiltākā ziema visu novērojumu vēsturē.

Kāds laiks sagaidāms turpmāk? Šīs nedēļas pirmajā pusē gaidāms vēsāks laiks, taču nedēļas otrajā pusē atkal būs karstums un pēc pāris diennaktīm – pērkona negaiss. Kopumā vidējā gaisa temperatūra augustā sagaidāma nedaudz virs normas, bet nokrišņu daudzums samazināsies.

Foto: Ieva Kantmane