Kapu svētku uzdevums – ienest dzīvību

Stāsta Piltenes un Užavas luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Puķītis.

Katra tradīcija kādreiz ir iesākta, un tai ir sava nozīme. Kā šie svētki kapos sākās? 19. gs. vidū Nītaures pusē mācītājs ievēroja, ka latvieši, kas tradicionāli ir kūtri dievkalpojuma apmeklētāji, ļoti labprāt svētdienās dodas uz kapiem, tādēļ reiz pēc dievkalpojuma šis mācītājs kopā ar draudzes kori aizgāja uz kapiem, teica Dievvārdu un dziedāja korāļus.

Ļaudīm tas esot paticis, tādēļ nākamajā gadā gājiens atkārtots. To redzējuši kādi ļaudis no Dubultu draudzes, un arī viņi savam mācītājam lūguši šādus svētkus. Kapusvētkus daudzviet svinēja jau pirms Pirmā pasaules kara, bet īstu atzinību ieguva pēc kara.

Kapusvētku nozīme aizvien ir tā pati – cilvēkus, kuru ikdienas ceļi dievnamam ved garām, aizsniegt ar Evaņģēlija vārdu un garīgu dziesmu. Nav viegli pirmo reizi ieiet dievnamā, bet pēc tuvinieka zaudējuma dvēsele ilgojas pēc miera un meklē iepriecinājumu, ko sniedz Dieva tuvums. Tāpēc baznīca turpina pildīt tai doto Kristus uzdevumu meklēt un iepriecināt noskumušo.

Kapu svētku uzdevums ir vietā, kurā, šķiet, valda nāve, ienest dzīvību. Kapu kopiņa nav punkts aiz cilvēka dzīves, bet vairāk līdzinās daudzpunktiem, pēc kuriem Dievs turpina aizgājēja esību mūžībā. Ikdienā cilvēks daudz skrien un raizējās par lietām, kuras ir zūdošas, pat kapos ienesdams nemieru, bet katra dzīvē pienāks diena, kad skriešanām un raizēm visam vairs nebūs nozīmes.

Tad svarīgs būs tikai viens jautājums – vai varu aiziet no šīs pasaules mierā ar Dievu un saviem tuvākajiem? Kapu svētkos apstāsimies no ikdienības, ieklausīsimies Vārdā, ko caur Kristus Evaņģēliju un garīgu dziesmu Dievs dāvā katram: «Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: «Redzi, visu es daru jaunu.»» (Jņ. atkl. gr. 21:5)

Kādēļ bērēs kapā met trīs saujas zemes? Dievs ir Trīsvienība: Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Dievs mūs šajā pasaulē ieved un ieved arī mūžībā. Mēs aizgājēju liekam Dieva rokās un paļaujamies uz Viņa žēlastību. Tādēļ tiek teikts: «Mēs uzticam aizgājēju (viņa vārds) Dievam – viņa radītājam (met pirmo sauju), Dievam – viņa sargātājam (otrā sauja), Dievam – viņa pestītājam (trešā sauja).»