Saeimā ir iespēja iekļūt septiņām partijām

Saskaņā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas Fakti sadarbībā ar SIA Faktu Logs septembrī veiktās aptaujas rezultātiem 15. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēt un pretendēt uz deputātu vietām ir iespēja Apvienotajam sarakstam (AS), Latvija pirmajā vietā (LPV), Progresīvajiem, Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), Nacionālajai apvienība  (NA), Suverēnajai varai/Jaunlatviešiem (SV/J) un Jaunajai Vienotībai (JV). Četras partijas, kas reitingā ieņem pirmās vietas, septembrī uzlabojušas vēlētāju uzticības rādītāju.

Absolūtā priekšvēlēšanu cīņas līdere joprojām ir pašreizējā premjerministra partija AS. Par to septembrī savas balsis atdotu 15,9% vēlētāju (augustā – 15,6%). Par LPV balsotu 8,6% vēlētāju (augustā – 8,3%), Progresīvie iegūtu 8,3% balsu (augustā – 7,1%), ZZS – 7,1% (augustā – 6,9%), NA – 6,0% (augustā – 7,3%), SV/J – 5,9% (augustā – 6,3%), JV – 4,2% (augustā – 5,9%). Kā redzams aptaujas rezultātos, Jaunā Vienotība balansē uz iekļūšanas Saeimā robežas.

Aptaujā piedalījās 1018 pilsoņi, kuri tika aptaujāti personīgi, nevis internetā. 20% aptaujāto vēl nebija izlēmuši, par kuru partiju balsos (augustā tādu bija 23,1%), bet gandrīz 13% respondentu norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies (augustā tādu bija 10,7%). Taču, ņemot vērā tikai to respondentu viedokli, kuri bija veikuši par savu politisko izvēli, aptaujas rezultāti par septiņiem pretendentiem uz iekļūšanu Saeimā izskatītos šādi: AS – 23,8% balsu, LPV – 12,9%, Progresīvie – 12,4%, ZZS – 10,6%, NA – 8,9%, SV/J – 8,7%, JV – 6,2% vēlētāju balsu. No četrām partijām, kas ietilpst pašreizējā koalīcijā, otrajā vietā pēc popularitātes ierindojas ZZS, kurai vērojama vēlētāju uzticības pieauguma dinamika.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem partijas Latvijas attīstībai, Mēs mainām noteikumus un Stabilitātei saņēma pa 2,2% respondentu atbalsta, Saskaņas centrs – 1,8%, bet pārējās trīs partijas, kas noslēdz priekšvēlēšanu reitingu, – 1% vai mazāk.

Aptaujas dalībniekiem arī tika piedāvāts novērtēt premjerministra amata kandidātus, kurus izvirzījusi katra vēlēšanās startējošā partija. Spriežot pēc atbildēm, vislielāko popularitāti vēlētāju vidū bauda pašreizējais premjerministrs Andris Kulbergs (AS), otrajā vietā ir pašreizējais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Kulbergu kā nākamo premjerministru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi novērtēja 47% respondentu, Viktoru Valaini – 29%, Aināru Šleseru (LPV) – 25%, Ilzi Indriksoni (NA) – 21%, Andri Šuvajevu (Progresīvie) – 21%, Arvilu Ašeradenu (JV) – 19%, Svetlanu Čulkovu (Stabilitātei) – 9%.

Visvairāk aptaujāto negatīvi vai drīzāk negatīvi kā premjerministra amata kandidātes un kandidātus novērtēja Svetlanu Čulkovu (60%), Aināru Šleseru (59%) un Arvilu Ašeradenu (51%).

No aptaujas rezultātiem eksperti izdara svarīgus secinājumus par vēlētāju noskaņojumu priekšvēlēšanu laikā. Viens no secinājumiem ir tāds, ka ilgstošās Jaunās Vienotības valdīšanas ēra tuvojas noslēgumam. Vēl viens secinājums: vēlētāji no jaunās politiskās elites gaida nevis revolucionāras, bet stabilas un mērenas pārmaiņas.

Interesanti, kā respondenti atbildēja uz jautājumu par informācijas avotiem, kas palīdzējuši pieņemt lēmumu, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās: mazāk nekā trešdaļa jeb 28% aptaujāto nosauca politisko partiju priekšvēlēšanu programmas, bet 37% – informāciju nacionālajos plašsaziņas līdzekļos. Vairāk nekā 40% aptaujāto seko priekšvēlēšanu diskusijām nacionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet 45% vairāk uzticas diskusijām sociālajos tīklos (Facebook, X, Instagram, YouTube, TikTok).

Pagājušajā nedēļā tika publicēts pēdējais partiju reitings pirms vēlēšanām, kas sastādīts, balstoties uz SKDS septembrī veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem līderi palikuši tie paši, kas augustā – Apvienotais saraksts un Suverēnā vara/Jaunlatvieši, attiecīgi ar 14,4% un 9,4%. Abu partiju popularitāte, salīdzinot ar augustu, ir samazinājusies: Apvienotajam sarakstam par 0,8%, bet Suverēnajai varai/Jaunlatviešiem – par 2,4%. Trešajā vietā izvirzījusies Šlesera partija LPV ar 9,2% (+0,7%), tai seko Progresīvie ar 6,2%. Šī partija septembrī piedzīvoja visdramatiskāko reitinga kritumu – par 2,6%. Septembra Progresīvo reitings izrādījās zemākais šai partijai kopš šā gada marta. Nacionālā apvienība savu reitingu uzlaboja no 4,5% augustā līdz 5,6% septembrī. Septembrī būtiski uzlabojās arī ZZS reitings – no 2,8% līdz 4,8%. Jaunās Vienotības reitings septembrī bija 4,3%, Stabilitātei – 2,8%; abas partijas, salīdzinot ar augustu, savus rādītājus uzlabojušas.

Septembrī palielinājies to vēlētāju īpatsvars, kuri neplāno doties uz vēlēšanām. Ja balsotu tikai tie vēlētāji, kuri plāno ierasties vēlēšanu iecirkņos, tad saskaņā ar SKDS aptauju iespēja iekļūt Saeimā būtu septiņām partijām – Apvienotajam sarakstam, Suverēnajai varai/Jaunlatviešiem, LPV, Progresīvajiem, Nacionālajai apvienībai, ZZS un Jaunajai Vienotībai.