Latvijā izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā

Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojums paredz noteikt ZM par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā. Paredzēts, ka ZM organizēs informācijas apkopošanu par 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām, saimniecībām un radītajiem zaudējumiem, kā arī apzinās 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartās lauksaimniecības platības, saimniecības un lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.

Rīkojuma mērķis ir mazināt 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā mitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošināt tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus.

Ministrijā skaidro, ka 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību ir izveidojusies nevienmērīgi gan laikā, gan teritoriāli. Lai gan īpaši izteikti nelabvēlīgie apstākļi un to sekas konstatētas Latvijas rietumu daļā, jo īpaši Kurzemē, vasaras beigās un rudens sākumā bagātīgi nokrišņi tika novēroti visā Latvijas teritorijā.

Sausuma un mitruma rādītājs, hidroloģiskie dati un faktiskie novērojumi liecina, ka atsevišķās teritorijās nelabvēlīgie apstākļi ir veidojušies kumulatīvi, atkārtotiem nokrišņiem turpinoties uz jau iepriekš izveidojušos paaugstināta mitruma fona.

ZM atzīmē, ka lauksaimniecības nozari nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi skar atkārtoti jau vairākus gadus pēc kārtas. Arī 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ ārkārtējā situācija lauksaimniecībā tika izsludināta visā Latvijas teritorijā. Atkārtotu nelabvēlīgu apstākļu ietekme samazina saimniecību iespējas iepriekšējo gadu zaudējumus kompensēt ar pašu resursiem un palielina to finansiālo ievainojamību.

Ministrijā norāda, ka ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, ražas novākšanas un citu lauksaimniecisko darbu kavēšanās, kā arī nespēja savlaicīgi veikt ziemāju sēju un iesēt starpkultūras ietekmē ne tikai kārtējās sezonas rezultātus, bet negatīvi ietekmē arī nākamās sezonas ražošanas iespējas.

Minētie apstākļi samazina saimniecību ieņēmumus un var apgrūtināt spēju izpildīt finanšu un līgumsaistības, tostarp saražotās produkcijas piegādes līgumus. Tas savukārt palielina tiesiskos un finansiālos riskus un var apdraudēt skarto saimniecību ekonomisko stabilitāti un turpmākas darbības iespējas. Arī 2026. gadā atkārtojas jau 2025. gadā identificētie riski, pastiprinot to kumulatīvo ietekmi uz saimniecību ekonomisko stabilitāti, skaidro ZM.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā esošo informāciju līdz šim par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 hektāriem, kas veido aptuveni 0,4% no lauksaimniecības platībām valstī.

Tomēr šie dati neraksturo kopējo 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi, jo ZM pieņem, ka gadījumos, kad nelabvēlīgie apstākļi nav tieši ietekmējuši atbalsta nosacījumu izpildi, lauksaimnieki nav ziņojuši par ražas zudumiem, ražas kvalitātes samazinājumu, kavētu ražas novākšanu, neapsētām ziemāju platībām un citiem postījumiem. Līdz ar to faktiskā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību var būt būtiski plašāka par pašlaik LAD paziņoto platību apjomu.

Tāpat lauksaimniecības ražošanas resursu cenas joprojām saglabājas būtiski augstākas nekā pirms cenu krīzes. ZM uzsver, ka īpaši izteikts sadārdzinājums saglabājas minerālmēsliem. 2026. gadā minerālmēslu cenas bija aptuveni par 73% augstākas nekā 2019. gadā. Arī augu aizsardzības līdzekļu, elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenas saglabājas būtiski virs pirmskrīzes līmeņa.

ZM sadarbībā ar LAD jau ir paredzējusi vairākus risinājumus un atkāpes tiešo maksājumu un citu atbalsta nosacījumu piemērošanā, lai lauksaimnieki nezaudētu tiesības uz atbalstu gadījumos, kad noteikto prasību izpildi objektīvi kavējuši nelabvēlīgie laikapstākļi. Tostarp paredzētas atkāpes attiecībā uz atsevišķu platību nopļaušanas termiņiem, ražas novākšanas un sēklas ražošanas prasībām, kā arī atsevišķu ekoshēmu nosacījumu izpildi.

Ministrijā informē, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana dotu iespēju atbildīgajām institūcijām atbilstoši to kompetencei piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, savukārt kredītiestādes, citas finanšu iestādes un līgumpartneri varētu individuāli izvērtēt iespējas piemērot risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuru saistību izpildi ietekmējušas nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītās sekas.

Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan līgumsaistības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, kavēta ražas novākšana un nespēja savlaicīgi veikt rudens lauku darbus var samazināt saimniecību ieņēmumus, vienlaikus saglabājoties nepieciešamībai finansēt nākamās ražošanas sezonas sākšanu.

ZM uzsver, ka šādos apstākļos ārkārtējās situācijas izsludināšanas radītie ieguvumi ir tiesisko un finansiālo risku mazināšana un iespēja piemērot ārkārtas apstākļiem paredzētos risinājumus.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības pieņemtā lēmuma atzina, ka ilgstošo un intensīvo lietavu radītā situācija Latvijas laukos ir nopietna, tāpēc vienlaikus ar ārkārtējas situācijas izsludināšanu uzdevis ZM nekavējoties vērsties Eiropas Komisijā, pieprasot reālu atbalstu vietējiem zemniekiem.

Viņš pauda, ka pagājušā gada pieredze ir apliecinājusi, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi naudu lauksaimniekiem nepiešķir. Savukārt reāls Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalsts Latvijai tika piešķirts tikai pēc atsevišķas vēršanās Eiropas Komisijā un zaudējumu pamatošanas ar konkrētiem datiem. "Tādēļ šobrīd nepieciešama konkrēta rīcība," uzsvēra premjers.

Politiķis atklāja, ka uzdevis ZM iesniegt Eiropas Komisijai oficiālu un datos pamatotu Latvijas pieprasījumu pēc ES ārkārtas finansiālā atbalsta. "Ar ārkārtējās situācijas izkārtni vien applūdušu lauku nenosusinās un saimniecības kredītmaksājumu nesamaksās. Lauksaimniecības nozarei šobrīd nepieciešama izlēmīga valdības rīcība Briselē, panākot reālu ES ārkārtas finansējumu," uzsvēra Kulbergs.