Politika ikdienā

Trīs ventspilnieki, triju ģimeņu stāsti. Adrija Enrika Ēdele (31) ir sabiedrisko attiecību speciāliste un tulkotāja. Pēc studijām Rīgā viņa atgriezās mājās un šobrīd audzina piecgadīgu dēlu. Sintijai Čačei (29) ir divi mazi bērni – viena un trīs gadu vecumā. Viņa ir bērnu kopšanas atvaļinājumā, bet ikdienā strādā uzņēmumā Ventspils labiekārtošanas kombināts. Roberts Andersons (28) strādā par piegādātāju uzņēmumā Diāna un rūpējas par divarpus gadus veco meitiņu.

Kā viņi uzzina par valstī notiekošo? Adrija ziņām seko apzināti un regulāri. Viņa skatās vakara ziņu izlaidumus televīzijā, pārlūko Latvijas un ārzemju medijus, kā arī pievērš uzmanību tam, kā dažādi avoti atspoguļo notikumus. Sociālajos tīklos viņai arvien parādās arī ar politiku saistīts saturs. Sintijas ikdienā galvenais informācijas avots ir sociālie tīkli. Tālākos braucienos ar automašīnu fonā skan radio ziņas. Par politiku ģimenē mēdz runāt tad, kad omes atnāk pieskatīt mazbērnus un viesistabā ir ieslēgts televizors. Turpretim Roberts televīzijas ziņas neskatās. Politika viņa ikdienā ienāk galvenokārt caur sociālajiem tīkliem. Kā spilgtāko pēdējā laika aktualitāti viņš atceras ziņas par Latvijā notriekto dronu un aplēses par raķetes izmaksām. «Es domāju – ja ielidos divi, tad valstī principā ir bankrots,» nosaka Roberts. Politiķu debates viņam drīzāk atgādina šovu un kaķa un peles spēli, kurā kandidāti prasmīgi izvairās no tiešām atbildēm. «Ģimenē sarunas par politiku uzpeld tad, kad sieva pēc TikTok seansa baidās, ka tūlīt sāksies karš,» papildina Roberts.

Vai viņi ikdienā pārrunā politiskās tēmas? Adrija atceras teicienu, ka par reliģiju un politiku nav vērts strīdēties. «Mums katram tomēr ir tās savas lietas, ko mēs sagaidām un kas mums vairāk ir svarīgas,» saka Adrija. Viņa uzsver, ka viņas izvēli neietekmē ne radi, ne draugi, lēmumu viņa pieņem patstāvīgi. Arī Sintijas ģimenē strīdi par šo tēmu izpaliek. «Nē, tik tālu mums nav aizgājis,» pasmaida Sintija. Radi un paziņas mazākos saietos mēdz pārrunāt dzirdēto un drīzāk pamudina cits citu doties balsot. Savukārt Roberts novērojis, ka starp viņa draugiem sarunas visbiežāk beidzas pie īsiem komentāriem par prezidentu. «Pārrunājam tādā līmenī kā eu, tu zināji?, un tur arī tas apstājas,» stāsta Roberts.

Arvien aktīvāk sociālajos tīklos auditoriju mēģina sasniegt arī paši politiķi. Sintija pamanījusi, ka kandidāti tur reklamē sevi, dižojoties ar braukāšanu pa pilsētām vai dāvanu izlozēm. «Vairāk man interesētu, lai viņi pastāsta, ko mēģina mainīt, un parāda to, ko jau ir sasnieguši iepriekšējos gados,» saka Sintija. Viņa sagaida skaidrojumus un reālus darbus. Adrija uz šo tendenci raugās no profesionālā, sabiedrisko attiecību viedokļa. Viņa izprot sociālo tīklu izmantošanu, jo cilvēki tajos pavada daudz laika un algoritmi palīdz sasniegt auditoriju. Tajā pašā laikā viņa savu izvēli vēlēšanās nebalstītu tikai uz sociālo tīklu saturu. Savu viedokli par politiķu aktivitātēm internetā izsaka arī Roberts: «Es pat nezināju, ka viņiem ar tik atbildīgu darbu ir tik daudz brīvā laika, lai būtu influenceri.»

Laika gaitā ir mainījušās viņu prioritātes. Sintija atceras, ka mācību gados viņu vairāk interesējusi augstākā izglītība un jauniešu iespējas. Šobrīd, kad ģimenē aug divi mazuļi, pirmajā vietā izvirzās jautājumi par bērnudārziem, pabalstiem, drošību un veselības aprūpi. Adrija norāda, ka valstiskie lēmumi par nodokļiem un minimālo algu ietekmē ikvienu. Roberts ikdienā redz, cik garas maiņas cilvēki strādā, lai nodrošinātu sadzīvi. Viņš uzskata, ka nodokļu naudai ir jāatgriežas iedzīvotāju labklājībā. Viņam personīgi ļoti rūp dabas aizsardzība, viņš vēlas saglabāt to savai meitiņai.

Kādas atmiņas vai tradīcijas saistās ar vēlēšanu dienu? Adrija balso katrās vēlēšanās kopš pilngadības sasniegšanas. Viņai atmiņā palikuši bērnības gājieni kopā ar vecmāmiņu uz vēlēšanu iecirkni Pļavas skolā. Adrijai patika stāvēt balsošanas būdiņā un saņemt pāri palikušās vēlēšanu zīmes. «Tās balsis saliekot kopā, veidojas viens liels veselums,» viņa saka. Viņas aicinājums ir īss: «Divi vārdi – jāiet vēlēt.» Sintijai vēlēšanas ir ģimenes tradīcija. Ar vīru galīgo izvēli viņa pārrunā pēdējās dienās pirms balsošanas. Bērnus viņi ņem līdzi uz iecirkni savā bijušajā skolā, lai rādītu piemēru, un pēc tam dodas kopīgā pastaigā. Sintija ir pārliecināta, ka katra balss ietekmē rezultātu. Tikmēr Roberts lēmumu pieņem spontāni. Studiju gados viņš izpildīja tiešsaistes testu, kurā bots ieteica balsot par kādu konkrētu partiju. Roberts toreiz nobalsoja, bet vēlāk piedzīvoja vilšanos, uzzinot vairāk par šo politisko spēku. Šobrīd politiķos viņš meklē vienkāršību un atbildību. «Ja būtu tāds cilvēks, kas ir cilvēcisks un tur savus solījumus, es ar lielāko prieku aizietu un nobalsotu par viņu,» rezumē Roberts.

#sif_maf2026