Saskaņā ar aptaujas datiem, Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas

Tie ir socioloģiskās aptaujas rezultāti, ko veica tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūra Latvijas Fakti sadarbībā ar SIA Faktu Logs. Saskaņā ar aptaujas datiem, jaunajā Saeimā vietas iegūs šādas partijas: Apvienotais saraksts (AS), Latvija pirmajā vietā (LPV), Nacionālā apvienība (NA), Progresīvie, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Suverēnā vara/Jaunieši (SV/J) un Jaunā Vienotība (JV). Premjerministra Andra Kulberga partija AS būtu saņēmusi vislielāko balsu skaitu un līdz ar to arī vietas jaunajā Saeimā. Ja vēlēšanas notiktu rīt, par AS nobalsotu 15,6% vēlētāju. Ainara Šlesera partija LPV būtu saņēmusi 8,3% balsu, savukārt Nacionālā apvienība – 7,3%. Saeimā būtu iekļuvuši arī Progresīvie (7,1%), ZZS (6,9%), SV/J (6,3%) un JV (5,9%).

Saskaņā ar to pašu aptauju atlikušie Saeimas vēlēšanās startējušo partiju saraksti būtu ieņēmuši reitingā šādas pozīcijas: Mēs mainām noteikumus (režisora ​​Alvja Hermaņa partija) – 2,2%, Stabilitātei! – 1,7%, Latvijas attīstībai – 1,7% un Saskaņas centrs – 1,1% balsu. Atlikušās trīs partijas, kas atrodas reitinga apakšā, būtu saņēmušas mazāk nekā vienu procentu balsu. Tikmēr 23,1% respondentu norādīja, ka vēl nav izlēmuši, par ko balsos, savukārt 10,7% norādīja, ka neies uz vēlēšanām vispār.

Sabiedriskās domas aptauja par vēlētāju izvēli un simpātijām, ko veica Latvijas fakti, notika no 21. līdz 31. augustam, tajā piedalījās 1058 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta gan respondentu dzīvesvietās, gan pa tālruni. Līdzīgus rezultātus uzrādīja arī SKDS centra augustā veiktā socioloģiskā aptauja, tajā tikai nedaudz savādāk izvietojušies līderi. Visās aptaujās ir redzama kopīga tendence: premjerministra Andra Kudberga partijas straujā popularitātes celšanās.

Pēc politologu domām, tas ir tāpēc, ka AS atņem daļu vēlētāju Šlesera partijai un ZZS. Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka AS partija, pateicoties premjerministra Andra Kulberga enerģijai un skaļajiem izteikumiem, iekaro daļu LPV vēlētāju. Jautājums ir tikai par to, vai partijai izdosies saglabāt tik izteiktu vēlētāju atbalstu līdz pašam vēlēšanām un vēlēšanu dienā. Tāpat Metla-Rozentāle uzskata, ka AS pārvilina daļu elektorāta arī no ZZS, ņemot vērā, ka abas partijas savulaik veidoja vienotu politisko spēku ar kopīgu elektorātu. Arī uz šīm vēlēšanām abas partijas iet ar līdzīgām prioritātēm savās priekšvēlēšanu programmās — atbalstot reģionus un lauku iedzīvotāju intereses. Metla-Rozentāle uzskata, ka ZZS zaudē Apvienotām sarakstām, jo tai trūkst tikpat spēcīga un harizmātiska līdera, kāds pašlaik ir Kulbergs. 

Tikmēr Nacionālā apvienība, saskaņā ar visām aptaujām, zaudē atbalstītājus vēlētāju vidū. Partija cenšas atgūt zaudētās pozīcijas, savā vēlēšanu programmā piedāvājot radikālus pasākumus attiecībā uz migrācijas politiku un rusifikācijas seku novēršanu. Dažus no šiem kampaņas solījumiem pašreizējais iekšlietu ministrs un NA pārstāvis Jānis Dombrava pauž un īsteno vēl pirms vēlēšanām. "NA, lai iekarotu savu elektorātu, nākas radikalizēties savos izteikumos," uzskāta Metla-Rozentāle.

Politiskā izvēle LR Saiemas vēlēšanu gadījumā

Par kuru politisko partiju Jūs domājat, ka balsotu, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas?

(Latvijas fakti sadarbībā ar SIA Faktu Logs).