Pedagogi gatavojas jaunajam darba cēlienam

Ideju terminālā – viss digitāli

Ideju termināls šogad ieguva pavisam citu, digitāli orientētu formātu. Ventspils Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Dina Jaunzeme uzsvēra, ka pasākuma pamatā bija vēlme atrast šobrīd izglītībā un pasaulē aktuālāko: «Tas noteikti ir viss, kas saistīts ar digitālajām kompetencēm, mākslīgo intelektu. Šodien it viss balstās tajā, ka informācija tiek fiksēta digitāli.»

Lai skolotāji no dažādām izglītības iestādēm labāk iepazītu cits citu, viņi pasākumā darbojās jauktās komandās. «Mūsu lielais mērķis ir, lai visi, kas strādā Ventspilī izglītības jomā, savstarpēji sapazīstas, vēl vairāk veido ciešus kontaktus, jo izglītība jau ir viens liels, vienots veselums,» uzsvēra Dina Jaunzeme. «Un mēs ļoti ceram, ka skolotāji gan šodien iejutīsies savā ziņā arī izglītojamā jomā, jo arī izglītojamajam ne vienmēr ir ļoti ērtas tās aktivitātes, ko piedāvā skolotājs. Tur ir daudz izaicinājumu, tur ir jābūt dažādām prasmēm, tur ir jābūt iekšējai gribai un vērtībām, ir jābūt motivētam to izdarīt.»

Pēc nejaušības principa izveidotās komandas reģistrējās Izglītības pārvaldes metodiķes, mākslīgā intelekta vēstneses Ventspilī Irinas Lučinas izstrādātajā platformā, kas ļāva katrai komandai saprast, kurp un kādā secībā doties. Tāpat platformā pēc katras aktivitātes varēja fiksēt iegūtās atziņas, piedalīties reāllaika aptaujās un dienas noslēgumā uzrakstīt komandas apņemšanos jaunajam mācību gadam. Kā publikācijā pēc pasākuma par šāda formāta priekšrocībām raksta Irina Lučina: «Dienas beigās dati jau bija sakārtoti un analizējami, nevis 109 lapās, kas gaida savu kārtu kaut kur uz galda.»

Interesanti, ka skolotājiem pasākumā tika piedāvātas astoņas izlaušanās istabas, kurās bija jāpielieto loģiskā domāšana, jāstiprina savstarpējā sadarbība un reizē arī varēja uzzināt kaut ko noderīgu. Bet ideju tirgū varēja iegūt vērtīgu ierosmi un jaunas idejas, ko pārņemt no citu izglītības iestāžu pedagogiem.

Kustību prieks

Sporta un veselības dienas rīkošana šogad bija uzticēta Ventspils Tehnoloģiju vidusskolai un pirmsskolas izglītības iestādei Bitīte. Abas izglītības iestādes pasākuma rīkošanai sagatavojušās jau laikus, līdz ar to augusta beigās tikai nācies salikt punktus uz i. Tehnoloģiju vidusskolas direktore Sintija Birziņa uzsver, ka tradīcijas ir jākopj, jo sevišķi tādas, kas pedagogiem sniedz prieku. «Pozitīvās emocijas, kustības dod atkal jaunu enerģiju, lai pēc divu stundu sportošanas un kopā būšanas atkal varētu sevi veltīt darbiem un sagaidīt skolēnus 1. septembrī,» sacīja Birziņa. «Tieši caur sportu mēs parādām, kā mēs kā komanda protam sadarboties. Jebkura organizācija strādā tikai komandā, kur katrs apzinās savu uzdevumu, stiprās puses, mērķus un tad kopīgi iet uz rezultātu.»

Viena no skaitliski lielākajām komandām pasākumā pārstāvēja Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskolu. Skolas direktore Vēsma Laurecka sarunā ar Ventas Balsi atklāja, ka skolas komandā piedalās visi, kuri to vēlas. «Kā jūs redzat, mēs esam diezgan kuplā pulkā, kā katru gadu. Tas ir tāds labs iesākums, saliedēšanās skolotājiem pirms jaunā mācību gada – darīt kaut ko interesantu, citādāku un tikties ar citu skolu skolotājiem. Vienkārši divas stundas sagatavot sevi, sagatavot savas galvas jaunajam mācību gadam.» Direktore arī ikdienā daudz kustas. Viņai ļoti patīk braukt ar velosipēdu. Atvaļinājuma laikā dienā iznākot nobraukt pat 10–15 kilometru. «Pilsētā ir ļoti labi sagatavota infrastruktūra tieši braukšanai ar velosipēdu. Varu apbraukt pilsētai visapkārt.»

Konferencē spriež par uzlabojumiem

Konferencē Līdzās un kopā izglītības iestāžu vadības komandas pārrunāja darba prioritātes un meklēja atbildes uz jautājumu – ko katrs var darīt, lai padarītu Ventspils izglītības ekosistēmu labāku? Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska skaidro, ka šāds formāts konferencei izvēlēts mērķtiecīgi, jo tieši izglītības iestāžu vadības komandas ir tās, kas ikdienā analizē un izvērtē darba rezultātus un sasniegumus un īsteno izvirzītos mērķus izglītības iestādē. Lai vadības komandas varētu labi strādāt, ir svarīgi stiprināt viņu kapacitāti.

Daudzi izglītības iestāžu vadītāji atzinīgi novērtējuši gan VIP akadēmiju jaunajiem izglītības līderiem, gan iepriekšējā mācību gadā iesākto Spēka akadēmiju esošo līderu – direktoru un vadītāju un viņu vietnieku – stiprināšanai. Jana Bakanauska apliecināja, ka abas līderības programmas tiks turpinātas. «Ja mēs darīsim katrs savu darbu, tad arī izglītības sistēma būs labāka un bērni un jaunieši, kas ir svarīgākais izglītības sistēmā, būs ar liekāku pievienoto vērtību.»

Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Kristians Jacevičs konferencē pievērsās aizvadītā mācību gada monitoringa darbu un centralizēto eksāmenu rezultātu analīzei. Savukārt EMU vadītājs Jānis Erts prezentēja rīku EMU Sekotājs un tā sniegtās iespējas, kas atvieglo skolu darbu un ļauj savienot ikdienas skolu signālus ar atbildīgiem pašvaldības lēmumiem. Sistēma izstrādāta ciešā sadarbībā ar ASV un Latvijas pētniekiem. Jānis Erts uzsvēra, ka dati par katru bērnu līdz šim atradās vismaz desmit dažādās sistēmās. EMU Sekotājs atvieglo skolām darbu, jo vairs nav jātērē laiks un enerģija datu manuālai ievadei – šī sistēma apvieno visas datu sistēmas vienā.

Sistēma ļauj uztverami, zinātniski pamatoti parādīt vecākiem, ka ir nepieciešams iesaistīties, lai nesabojātu sava bērna izredzes iegūt labu izglītību. «Tas ir tas, ko mēs kā sabiedrība pieprasām no skolām – datos un pierādījumos balstītu izglītības kvalitāti, sekot manam bērnam, agrīni pamanīt grūtības, sniegt atbalstu, redzēt – situācija uzlabojas vai neuzlabojas, un to nepārtraukti caurspīdīgi uzlabot,» skaidro Erts. Viņš norāda, ka šādi apkopoti dati ļauj jau mazākajās klasēs pamanīt riskus un pateikt vecākiem – ja neiesaistīsimies, atliksim atbalstu, būs attiecīgs rezultāts 9. klasē.

Jānis Erts uzsver, ka vecāku atbalsts ir izšķiroši svarīgs. «Kā metapētījumos, tā izglītības sektora praksēs un vadlīnijās visā Eiropā gan izglītības sektorā, gan sociālajā sektorā viss atduras tikai pret vienu. Skolēna izaugsme un atbalsts, un viss pārējais var notikt tikai tad, ja vecākiem ir atvērta un pozitīva attieksme pret sadarbību ar skolu un viņi iesaistās. Ja vecāki ir negatīvi, neiesaistās, ignorē darbības, skola var izstiepties un sarauties, tā var taisīt 56 atbalsta plānus vienam bērnam, papildus visu kaut ko nodrošināt – īsti nekas nemainīsies.»

Jāatceras, ka vecākiem arī ir informācijas pārbagātība un bērna skolas gaitas nav vienīgais, uz ko dzīvē jākoncentrējas. Jo vecāks bērns kļūst, jo vairāk mācību priekšmetu, atzīmju un datu, un nereti vecākiem nav skaidrs, par ko ir vai nav jāsatraucas.

Sistēma arī atvieglos sadarbību ar sociālajiem dienestiem – skolai vairs nevajadzēs tērēt laiku, apkopojot informāciju. Izglītības iestāde un sociālie darbinieki varēs efektīvāk strādāt vienotā komandā. Šobrīd EMU Sekotāju izmanto jau 24 pašvaldības, un Ventspils būs viena no pašvaldībām, kas piedalīsies pilotprojektā par sistēmu integrāciju ar Sociālo dienestu un citām institūcijām.

Konferencē izskanēja arī vairāki pieredzes stāsti. Par vecāku sadarbību ar skolu runāja Ventspils 4. vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja Baiba Kursīte-Lāce. Par sadarbību starp skolām no nevalstiskā sektora perspektīvas runāja atbalsta centra ģimenēm ar bērniem vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa. Uzņēmējs Mārcis Ziemanis dalījās pieredzē par darbinieku labbūtību, bet par atbildību, uzdrīkstēšanos un drosmi darīt runāja Ventspils pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane. Par drošas vides veidošanu izglītības iestādē pastāstīja izpilddirektora padomnieks Artūrs Pupšis. Notika arī diskusija Kāda nozīme ir darīt kopā izglītības attīstībai, esot līdzās citiem?.