Siliņai nolēmusi demisionēt

Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju. "Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās," teica Siliņa.

Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P). "Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti," teica Siliņa.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.

Politiķe pauda, ka tas neesot bijis viegli, bet tas darīts, jo ministri sapratuši, ka Latvijas cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas esot arī darīts, lai varētu droši skatīties acīs Latvijas bruņotajiem spēkiem, jo zināms, cik liela atbildība gulstas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Tāpēc man ir tiesības prasīt rezultātus," pauda premjere.

Siliņa uzsvēra, ka šī nebija parasta koalīcija miera laikos. Tā uzņēmās vadīt valsti brīdī, kad katru dienu ir jāpieņem smagi lēmumi.

Redzot saspringto situāciju Aizsardzības ministrijā, Siliņa esot nonākusi pie secinājuma, ka Sprūds nevar ieņemt aizsardzības ministra amatu, tādēļ viņš ticis atbrīvots. Drošībai patlaban vairāk nekā nekad esot jābūt profesionāļa rokās, tādēļ aizsardzības ministra amatam Siliņa esot virzījusi pulkvedi Raivi Melni, kuram ir reāla pieredze Ukrainā.

Lielu savas uzrunas daļu politiķe veltīja partijas "Progresīvie" kritikai. Viņa norādīja, ka "Progresīvo" vadība tā vietā, lai strādātu kopīgi pie drošības stiprināšanas, izvēlējās politisku atkāpšanos. Tas Siliņai un "Jaunajai vienotībai" neesot pieņemami.

Pēc viņas teiktā, "Progresīvie" bija uzņēmušies pienākumus, amatus un solījumus, kurus nav spējuši novest līdiz rezultātam, bet brīdī, kad radusie kritiska situācija, viņi noveļot atbildību uz citiem.

"Latgales iedzīvotājiem nav jādzīvo neziņā politisko spēļu dēļ," teica Siliņa.

Viņa esot vadījusi valdību, jo cilvēkiem bija vajadzīga stabilitāte. Valdībā turēti kopā ļoti atšķirīgi politiskie spēki - "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). "Jo mans uzdevums bija nodrošināt, lai valsts virzās uz priekšu," uzsvēra Siliņa un uzskaitīja vairākus, viņasprāt, nozīmīgākos valdības paveiktos darbus.

Siliņas mērķis vienmēr esot bijusi valsts attīstība, cilvēku labklājība un drošība. "Partijas un koalīcijas mainās, Latvija paliek, cilvēki paliek," pauda politiķe.

Viņa arī uzskata, ka politiskā greizsirdība un šauras partiju intereses ir ņēmušas virsroku pār atbildību, tādēļ viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties. "Tas nav viegls lēmums, bet tas ir godīgs lēmums šajā situācijā," sacīja Siliņa.

Viņa arī izcēla, ka atkāpjas, bet "nepadodas un neaiziet". Solījumi, kuri esot doti Latvijas cilvēkiem, tikšot pildīti kopā ar "Jauno vienotību".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.