Ijabs: 2026. gadu raksturos sarežģītas politiskās sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu

Viņš norādīja, ka Krievijas sāktais karš pret Ukrainu arī 2026. gadā saglabāsies kā būtiskākais drošības izaicinājums, kas prasīs ievērojamus ES ieguldījumus Ukrainas atbalstīšanā. Pēc viņa teiktā, drošības riski Eiropai būs prioritārāki nekā ekonomiskie.

Politiķis atzīmēja, ka 2026. gads Eiropai kopumā būs saspringts arī tāpēc, ka tieši šajā gadā paredzēti izšķiroši lēmumi par nākamo ES daudzgadu budžetu, kam 2027. gadā jau jābūt lielā mērā saskaņotam. Ijabs atzina, ka budžeta sarunas būs sarežģītas un saistītas ar virkni komplicētu jautājumu.

Deputāts vērsa uzmanību uz pieaugošo sašķeltību EP, īpaši jautājumos, kas saistīti ar zaļo kursu un vides un klimata regulējuma vienkāršošanu. Pēc viņa paustā, diskusijas par tā dēvētajām vienkāršošanas pakotnēm jeb "omnibusiem" atspoguļo pretrunas starp ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un jau iepriekš pieņemtajiem vides un klimata mērķiem.

Runājot par ES finansējumu drošībai, Ijabs norādīja, ka atšķirībā no Covid-19 krīzes ekonomisko seku pārveidošanai izveidotā "NextGenerationEU" mehānisma, kurā puse līdzekļu tika piešķirta grantu veidā, patlaban izmantotie aizsardzības instrumenti balstās galvenokārt uz aizņēmumiem, kurus dalībvalstis var izmantot vai neizmantot pēc saviem ieskatiem. Viņš atzina, ka aizņemšanās drošības krīžu apstākļos ir ierasta prakse, tomēr uzsvēra, ka vairāku ES valstu jau tā augstais publiskā sektora parāds rada jautājumus par ilgtspēju.

Vērtējot ES un ASV attiecības, Ijabs norādīja, ka Eiropa patlaban atrodas dinamisku pārmaiņu apstākļos, taču ASV joprojām ir iesaistītas Ukrainas jautājuma risināšanā un sadarbība NATO turpinās. EP deputāts akcentēja, ka jaunā ASV administrācija ir mainījusi pieeju Eiropai, ko aizvien biežāk uztver kā sāncensi, nevis stabilu sabiedroto.

Runājot par Latvijas interesēm ES 2026. gadā, Ijabs uzsvēra vajadzību iestāties par lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp bloka dalībvalstīm. Viņaprāt, vairs nav nekāda pamata, lai Latvijas zemnieki saņemtu mazāk nekā citu dalībvalstu zemnieki.

Politiķa ieskatā Latvijai būs jāaizstāv kohēzijas finansējums, vienlaikus uzsverot vajadzību šo naudu izmantot produktīvāk un ar ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un konkurētspēju.

Runājot par savām prioritātēm, politiķis norādīja, ka 2026. gadā viņa darbs EP lielā mērā būs saistīts ar budžetu. Īpašu uzmanību viņš pievērš jaunajai zinātnes, pētniecības un inovāciju programmai "Apvārsnis", kuras finansējumam ir jāpieaug vismaz līdz patlaban plānotajiem 175 miljardiem. Tāpat tiks strādāts pie aizsardzības industrijas birokrātiskā sloga mazināšanas.