Latvija ir parlamentāra republika, tāpēc Saeimas deputātiem ir jābūt tiesīgiem balsot ne vien par valdības iesniegto budžeta projektu kopumā, bet arī par pašu deputātu iesniegtajiem jeb tā dēvētajiem deputātu "budžeta kvotu" priekšlikumiem.

Ja deputāti drīkst nobalsot tikai par valdības iesniegto budžeta projektu, tā vairs nebūs parlamentāra republika. "Pilsoņu kopums taču nevēl valdību. Pilsoņu kopums vēl parlamentu," aizstāvot deputātu kvotu piešķiršanu, savu viedokli pauda Lembergs.

"Skaidrs, ka visi deputāti - kurš vairāk, kurš mazāk - tiekas ar vēlētājiem, kuri izsaka kaut kādas vēlmes," skaidroja Lembergs. Tā varot būt, piemēram, iedzīvotāju vēlme, lai pašvaldības vienīgajā bērnudārzā par valsts līdzekļiem tiktu iegādāta digitālā tāfele, jo pašvaldībai tam nepietiek naudas. "Kas tur slikts, ja deputāts grib, lai bērnudārzam bērnu kvalitatīvai apmācībai par valsts naudu nopirktu digitālo tāfeli? Kas te nepareizs?" retoriski vaicāja Lembergs.

Komentējot bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) izteikumus par to, ka deputātu "budžeta kvotās" sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo ZZS budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, un "Vienotības" vadītāja Andra Piebalga teikto, ka nākamgad "deputātu kvotas" vairs nav pieļaujamas nekādā formā, Lembergs norādīja, ka tā sauktās "deputātu kvotas" veido vien nelielu daļu no kopējā valsts budžeta.

"Jāsaprot, ka Latvija ir parlamentāra republika un Latvijas valsts budžetu pieņem Latvijas Republikas parlaments ar balsu vairākumu. Latvijas budžets noapaļojot ir astoņi miljardi eiro. Citiem vārdiem, Latvijas parlaments lemj par astoņu miljardu sadali. Ja jūs 27 miljonu sadali vērtējat atsevišķi no astoņiem miljardiem, tad tāda pieeja nav pareiza," norādīja Lembergs.

Pēc Ventspils mēra domām, Saeimā atbalstītie deputātu priekšlikumi trim ar Ventspili saistītiem projektiem, novirzot tiem teju piecus miljonus eiro, pēc būtības esot uzskatāmi nevis par "deputātu kvotām", bet gan par papildu valsts finansējumu zinātnei, izglītībai un sporta infrastruktūras attīstībai.

Viens no Saeimas atbalstītajiem deputātu priekšlikumiem paredz Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam no nākamā gada valsts budžeta piešķirt 1,8 miljonus eiro, bet kopumā nākamajos trijos gados tam paredzēt kopumā četrus miljonus eiro.

Kā skaidroja Lembergs, iepriekš, kad plānota Eiropas struktūrfondu naudu zinātnei, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra "objektīvās vajadzības" neesot ņemtas vērā. Esot bijuši divi iespējamie risinājumi - veikt finansējuma pārdali, atņemot to citiem projektiem un novirzot Ventspils radioastronomijas centram, vai tomēr meklēt valsts budžetā papildu naudu. Pēc Lemberga teiktā, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzskatījuši, ka finansējuma pārdale nebūtu vēlama, jo "izraisīs milzīgu rīvēšanos un kašķi starp augstskolām un aizkavēs Eiropas fondu naudas apguvi."

"Tad bija vienošanās, ka šo papildu naudu zinātnei, konkrēti Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram, bet ne tikai, [..] paredzēs budžetā. Tā arī tas tika izdarīts. Tā kā te nav nekādu deputātu kvotu pat tuvumā! Tā ir papildu nauda zinātnei no valsts budžeta," skaidroja Lembergs.

"Ja runājam par valsts Ventspils Mūzikas vidusskolu, tad papildu nauda no valsts budžeta ir iedalīta, lai realizētu ēkas būvniecības projektu, ņemot vērā iepirkuma rezultātos uzrādītos izmaksu rādītājus un arī nopirktu aprīkojumu u.t.t. Valsts nauda tiek ieguldīta valsts mūzikas vidusskolā. Nekādu kvotu te nav un nebija," turpināja Ventspils mērs.

Līdzīgi esot skaidrojama arī 1,55 miljonu eiro novirzīšana olimpiskajam centram "Ventspils" jauna peldbaseina projektam.

Kā informēja Lembergs, jau pirms vairākiem gadiem panākta vienošanās, ka katru gadu budžeta iespēju robežās tiek atvēlēta nauda sporta infrastrukūras attīstībai Latvijā. "Tajos gados lauvas tiesu naudas saņēma "Vienotības" sadarbības partneri – tādas pilsētas kā Valmiera un citas," norādīja Ventspils mērs.

"Mēs bijām iesnieguši savus pieteikumus, un diskusijās par to, kādā secībā finansēt sporta infrastruktūras attīstību Latvijā, nonācām pie vienošanās Latvijas Olimpiskajā komitejā un Latvijas Sporta padomē, kā šis finansējums sadalās pa gadiem. Līdz ar to sporta finansējums jāskata jau daudz ilgākā laika posmā. [..] Sporta nauda ir dialoga un savstarpējo kompromisu nauda, jo bija kopējs resurss un [vienošanās], kā to sadalīt," skaidroja Lembergs.

Kā ziņots, šogad Saeimas deputāti, lemjot par nākamā gada budžetu, dažādiem projektiem atvēlēja papildu finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Nākamgad "deputātu kvotas", kad parlamentārieši pašu izvēlētiem projektiem rosina piešķirt naudu no valsts budžeta, vairs nav pieļaujamas nekādā formā, uzskata "Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs. Politiķis šādu nostāju pamatoja ar to, ka sabiedrība uzskata - "deputātu kvotas" ir netaisnīga privilēģija. Atteikšanās no tām budžeta pieņemšanu padarīšot grūtāku, bet profesionālāku.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • -1
    Zobu Feja 08.12.2016, 10:39:44

    Te būs detalizētāk par gardo nodokļu maksātāju regulāros naudas kumosu:

    Kāpēc dzēsta tēma?
    http://www.ventasbalss.lv/forums/politika/906

    Ļoti labi rezonē ar jau tā izlaupīto un izvaroto valsti un tās iedzīvotājiem. Ja nemaldos, ZZS vadīšanas laikā tika izlaupīts soc. iemaksu budžets, pensiju nauda.

    8 miljardi ik gadu, ņammmmmmmmm.

  • -1
    Zobu Feja 08.12.2016, 11:59:33

    Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

    Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

    Koalīcijas padome trešdien, 7.decembrī, atlika valsts obligāto sociāli iemaksu (VSAOI) ieviešanu. Tā vietā dažas nedēļas pirms 2017.gada pieņemts radikāls lēmums strauji, neargumentēti un bezatbildīgi paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% uz 15%, uzskata partija.

    Partijas vadītājs norāda, ka finanšu ministrei ir atbildīga par izgāšanos valsts budžeta sagatavošanā, izdāļājot «deputātu kvotās» vairāk nekā 20 miljonus eiro un budžeta pieņemšanas laikā spēlējot šahu.

    BNN jau vēstīja, ka uz minēto faktu norādījis arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Pēc viņa teiktā, kamēr Latvijas iedzīvotāji gulēja, parlaments 20 stundas izskatīja budžetu, nelietderīgi izlietojot 27 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas

    «Nezinu, kā to citādāk nosaukt kā vien par zādzību, jo tā bija koalīcijas deputātu balsu pirkšana pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par, piemēram, grāmatas izdošanu par sieru vai neskaitāmu ielu bruģēšanu, baznīcu jumtu maiņu, muzeju krātuvju digitalizēšanu. Tas viss ir deputātu kvotu ietvaros – katram deputātam paredzēti 20 000 eiro,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēris Kaimiņš, neslēpjot, ka ir pret šādu deputātu kvotām, un piebilstot, ka «no šiem 27 miljoniem eiro 10 – 11 miljoni aiziet uz Aivara Lemberga vadīto pašvaldību – tie saucas tā kā mesli Lemberga kungam, manuprāt, lai vispār varētu pieņemt šo budžetu.»

    «Es vaicāju [premjera Māra] Kučinska kungam, kāpēc mums 20 stundas nenormālā ātrumā jāpieņem budžets un pa nakti, it kā Latvijā būtu kara stāvoklis. Man atbildēja, ka tās ir tradīcijas no Augstākās padomes, tātad, komunisma laikiem. Kamēr dienaskārtību mūsu valstī noteiks bijušie komunisti – Brigmaņa, Lemberga, Reira, Piebalga, Amerika kungi, mūsu valstī nekas nemainīsies, un cilvēki brauks no šīs valsts projām un putni zags akmeņus no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas jumta,» norādījis Kaimiņš.

    Pēc viņa sacītā, 2017.gada budžets nav nodokļu maksātāju, bet gan koalīcijas budžets, kur koalīcija sadalījusi naudu savā starpā atbilstoši savām merkantilajām interesēm. Kaimiņš aicinājis iedzīvotājus iesaistīties valsts politiskajos procesos, jo pretējā gadījumā «pa nakti brutāli tiek izlaupīta valsts kase. (..) Tas ir agresīvs budžets uz valsts nodokļu maksātāju pleciem.»

    https://t.co/kw7mDLhkxH

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: