Ventspils novada izbijušajiem pagastvečiem un sievām piešķirtie ikmēneša pabalsti nav nekāds unikāls gadījums – visā Latvijā novadu un pilsētu domju sēdēs deputāti balso par vēlētāju vai reģionālās reformas izbrāķēto kolēģu aplaimošanu.
Pabalsts Bitem - ētiski apšaubāms
0Cita lieta, ka Jāņa Bites gadījumā, par ko vakar rakstīja Ventas Balss, saskatāma ētiskas dabas problēma. To atzīst gan Vides un reģionālās attīstības, gan Latvijas Pašvaldību savienības amatpersonas. Jāatgādina, ka, rudenī nesaņēmis kāroto pabalstu, bijušais Puzes pagastvecis ar gudru ziņu mainīja sava piena biznesa juridisko statusu un tādējādi iekļāvās likuma kritērijos.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1. pants, uz kuru pamatojoties tiek piešķirta nauda, vēsturiski tika sacerēts, lai pasargātu no trūkuma pirmspensijas vecuma sievietes. Pēc pagastu vadīšanas daudzu gadu garumā atrast līdzīgu darbu objektīvi ir grūtāk.
Savukārt profesijās, kas pārstāvētas pirms ievēlēšanas domē, viņas savas iemaņas zaudējušas. Protams, dzimums kā pabalsta piešķiršanas kritērijs likumā nav iekļauts, un arī izbijušie pagastveči saņem šo pabalstu.
Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis iebilst, ka pēc būtības šīs likuma normas mērķis ir nepieļaut valsts labā strādājušo cilvēku palikšanu bez iztikas līdzekļiem. It sevišķi pirmajos atjaunotās Latvijas pašvaldību sasaukumos strādājošiem ir ļoti mazas pensijas. Viņi ir viena lielāka pabalstu saņēmēju grupa, otra – tā, kas bez darba palika administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Pabalsts pēc būtības kompensē politiskā darba specifiku.
Tomēr, runājot par J. Biti, pašvaldību savienības vadītājs šaubās, vai likuma mērķis tiek sasniegts: „Ja šis pabalsts patiešām būtu viņa vienīgais ienākuma avots, neviens taču par to neceptos. Acīmredzot, šai gadījumā likumā atrasta sprauga.” Vainot pie tā pašus likumdevējus A. Jaunsleinis kavējas: „Mēs likumus rakstām godīgiem cilvēkiem”.
Ventas Balss vēlējās noskaidrot, cik daudzi izbijuši pagastveči, sievas un viņu vietnieki Latvijā saņem ikmēneša pabalstus, kādas ir summas. Un to, vai viltīgi kā J. Bite rīkojas arī citas izbijušas amatpersonas. Taču izrādās šāda informācija netiek apkopota. Zināms vien tas, ka ar pabalstiem arī citviet bijuši sarežģījumi – Kuldīgas novadā, kādā Ludzas rajona miestā un citur. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā Latvijā no 560 pašvaldībām palicis 100, tātad teorētiski – pabalstāmo skaits varētu būt gana prāvs.
Ministrijas Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičulis iebilst, ka vākt informāciju, cik reāli tiek maksāts ekspagastveču pabalstos, nemaz nav jēgas. Ministrija pašvaldību lēmumos nevar jaukties – tas ir administratīvais process. Turklāt ētiskas dabas pārkāpums nav likuma pārkāpums, kaut arī pieļauts saistībā ar nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Tas paliek vienīgi uz esošo vai bijušo amatpersonu sirdsapziņas.
Komentāri (0)