Ugunsgrēkā jāpaļaujas uz kaimiņu

Normatīvi nosaka, ka ugunsdzēsējiem uz izsaukuma vietu jāizbrauc minūtes laikā, un to Ventspils brigādes vīri arī ievēro, stāsta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs.

Cita lieta – ierašanās laiks. Nevar salīdzināt, cik daudz laika aizņem nokļūšana kādā no pilsētas teritorijām ar aizbraukšanu līdz, piemēram, Ugālei. Arī viens no pēdējiem izsaukumiem bija no šī pagasta. Kaut arī saimniecības ēkas jumts nodega, iedzīvotāji ar rubrikas Hallo... starpniecību saka glābējiem paldies par savlaicīgo palīdzību.

No aizdegšanās brīža telpu liesmas pilnībā var pārņemt 5 minūšu laikā, stāsta Šulcs. Pie tam dūmi ir gāzu maisījums, kas spēj vēlreiz aizdegties. Tādējādi, nokļūstot ugunsnelaimes vietā lauku rajonos, bieži glābēju uzdevums ir arī nosargāt blakus esošās ēkas un teritorijas.

Nereti ugunsdzēsēju ierašanos kavē fakts, ka glābēji nezina katras attālās lauku mājas atrašanos un ceļus, kā tām piekļūt. Tāpēc nelaimes brīdī ziņotājam vajadzētu pēc iespējas skaidrāk dispečeram norādīt māju atrašanās vietu un tuvumā esošos objektus, labi, ja iespējams kādu atsūtīt pretim uz lielā ceļa.                               

Ugunsnelaimju gadījumos lauku iedzīvotāji ir daudz atsaucīgāki un enerģiskāki nekā pilsētnieki, novērojis Šulcs, tiem pašsaprotami ir doties kaimiņam palīgā, un katrs uzlietais ūdens spainis ugunsgrēka vietai ir nopietns atbalsts, tas mazina degšanas intensitāti. 

Laukos, tāpat kā pilsētā, visbiežāk deg dzīvojamais sektors – šķūņi, dzīvojamās ēkas. Ventspils pusē izvietoti divi ugunsdzēsības posteņi – Ventspilī un Piltenē. Uz ugunsnelaimes vietu dodas tā VUGD brigāde un tehnika, kas atrodas vistuvāk. Piemēram, daļu no Ances pagasta ciemiem apkalpo Dundagas, daļu – Talsu, bet daļu – Ventspils postenis. Savukārt daudzas Ventspils novada vietas apkalpo brigādes, kas dežurē kaimiņu novados. Usmeniekiem palīgā dodas gan Piltenes, gan Talsu ugunsdzēsēji, bet ugunsgrēkus Jūrkalnē dzēš Alsungas posteņa vīri.

Tālākais punkts no VUGD Ventspils daļas atrodas Tārgales pagasta Miķeļtornī un Lielirbē. Kaut arī šie ciemi ir salīdzinoši mazapdzīvoti, arī to iedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības saņemt palīdzību nelaimes stundā kā jebkuram citam nodokļu maksātājam, uzskata Šulcs.

Tomēr reāli dzīvē palīdzēt viņiem ir samērā sarežģīti. Lai nokļūtu līdz Ventspils brigādes apkalpotajam tālākajam punktam, jāpārvar 55 km, arī sliktos laika apstākļos un pa slidenu ceļu.

Pēdējoreiz nelaime tur notika pirms pāris gadiem, un tā bija saistīta ar kūlas dedzināšanu. Glābējiem izdevās liesmas apturēt pēdējā brīdī, pēc minūtes vai divām tās būtu plosījušās jau turpat esošajās mājās.

Šulcs uzskata, ka liels atspaids laukos būtu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāžu atjaunošana, kādas bija padomju laikā un kādas joprojām eksistē, piemēram, Vācijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šo brigāžu jau toreiz nolietojusies tehnika tika nodota pašvaldībām. Pērn lielākā daļa no pagastiem to norakstīja. Šobrīd Ventspils novadā palikušas tikai dažas tehnikas vienības – Tārgalē, Zirās, Ancē, bet Puzē ugunsdzēsības vajadzībām pielāgota lauksaimniecības tehnika. Protams, brīvprātīgo vienību izveidošana ir naudas jautājums, nepieciešams ekipējums un cilvēku apmācība.

Kā apliecina novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, ne šogad, ne arī nākamajā gadā šādu brīvprātīgo brigāžu izveidošana pagastos un nodrošināšana ar ekipējumu nebūs iespējama, taču tālākā nākotnē ideja ir apsverama. Pagaidām lauku iedzīvotājiem ugunsgrēka sākotnējā stadijā atliek paļauties uz saviem un kaimiņu spēkiem.