Lielajā piektdienā – filma par Ivara Peldeķa ordeni

Pie Ivara ierodas cilvēki, kuriem dzīvē nav paveicies, un zemnieks māca viņiem dzīvot un strādāt. Dalībnieku skaits Ivara izveidotajā etnogrāfiskajā kopā, kurā izgatavo viduslaiku ieročus un atribūtus, mainās; reizēm tie ir četri cilvēki, reizēm 13. Ivars saka: "Viduslaiki bija skarbi un ekstrēmi. Palasot Indriķa hroniku, mati ceļas stāvus, kā toreiz izrīkojās ar varai nepakļāvīgajiem… Tagad šādus cilvēkus neiznīcina, bet viņi jūtas nepasargāti ekonomisko apstākļu dēļ. Krievu laikos visi bija spiesti strādāt, tagad daudziem darba nav, bet jādzīvo ir. Mūsu kopu aicināja braukt pat uz Zviedriju, bet es taču viņus nevaru valdīt! Ārzemniekus dikti piesaista vīru skarbie sejas vaibsti, sirmie mati, viņi fotografē mūs kā traki."

Filmas "Citāds ordenis" pieteikumā teikts: «Viņi ir nākuši no pilsētas, no pagrabiem. Lieki un nevajadzīgi tuvākajiem, sabiedrībai un paši sev. Nu viņi kļuvuši par sava veida brāļiem un māsām. Tas ir citāds ordenis – ar pašdarinātiem ieročiem un divlitrīgajām alus pudelēm, ar smagu darbu un tikpat grūtu atpūtu, ar jancīgiem vēstures šoviem un skaļu pavadīšanu viņsaulē. Viņi visi ir personības, tikai tās dzīves ir aplam sagrozījušās. Tāpēc – netiesājiet, un jūs netapsit tiesāti. Jo katram no mums ir tiesības augšāmcelties.»