Sociālajiem darbiniekiem jāmācās

Sociālais darbinieks strādā katrā novada pagastā. Tikai pieci no 12 darbiniekiem ieguvuši 2. līmeņa augstāko izglītību sociālajā jomā, viens ieguvis 1. līmeņa izglītību, divi mācās, bet četri darbinieki ir bez atbilstīgas izglītības.

Lai darbu nezaudētu, arī tiem šoruden jāuzsāk mācības augstskolā. Strādāt dienestā bez atbilstīgas augstākās izglītības liedz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, skaidro npvada Sociālā dienesta vadītāja Inta Rudbaha. Oktobrī viņai par situāciju par darbiniekiem būs jāatskaitās Labklājības ministrijā.

Likums nosaka, ka sociālā darbinieka profesionālos pienākumus jau ar 2008. gada janvāri var veikt personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā. Savukārt tiesības sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgajā jomā.

Mutiski novada sociālās darbinieces, kuras līdz šim nav studējušas sociālo darbu, izteikušas apņēmību neklātienē mācīties. Kāda apņēmusies studēt Kristīgās vadības koledžā, cita augstskolā Attīstība, kur tiek piedāvāta tālmācība. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks sola novada domē skatīt jautājumu par daļēju mācību maksas atmaksu līdz 30%. Jāpiezīmē, ka atrast darbiniekus ar atbilstīgu izglītību ir sarežģīti. Nesen Sociālais dienests ievietoja laikrakstā darba sludinājumu, kam atsaucās divi pretendenti, abi – ar pedagoģisko izglītību.     

Novada dome jau pieņēmusi lēmumu, kas nosaka, ka turpmāk sociālie darbinieki, kam nav atbilstīgas izglītības, amatalgu sarakstā tiks dēvēti par sociālā darba organizatoriem, un viņi attiecīgi saņems mazāku atalgojumu nekā sociālie darbinieki.

To, par cik procentuāli samazināsies viņu atalgojums Rudbaha vēl nevar pateikt, tas tikšot izlemts kopīgi ar novada domes vadību. Atšķirība atalgojumā nebūšot gan pārāk liela, taču tā varētu būt motivācija iegūt atbilstošu kvalifikāciju.

Sociālā dienesta vadītāja stāsta, ka arī tās darbinieces, kurām trūkst atbilstīgas izglītības, labi dara savu darbu, izprot sociālā darba specifiku un zina pagasta iedzīvotājus. Lai strādātu šo darbu, labi jāorientējas likumdošanā. Dienestā regulāri notiek sēdes, kurās notiek savstarpējas konsultācijas un kopīgi tiek izvērtētas situācijas. Tomēr bez atbilstīgas kvalifikācijas sociālo darbu likums neļauj veikt.