Astra Skrābane stāstīs par romantismu

Romantisms radās Eiropas kultūrā 18. un 19. gs. robežā. Tā rašanos ietekmēja Lielā Franču revolūcija, kas lika cilvēkiem vilties dzīves vērtībās un apkārtējā pasaulē. Cilvēki noslēdzās savā iekšējā pasaulē, domās un jūtās, iedziļinājās sevī.

Tas spilgti izpaudās arī mākslinieku darbos, to noskaņā un tematikā. Asi tika radīts kontrasts starp reālo un ideālo, komisko un traģisko, grēkiem un augstām morāles normām, vieglprātīgo un pacilāto, utt.

Cilvēka iekšējā pasaulē apvienojās dažādas jūtas, emocijas, pārdzīvojumi. Asi romantiķu darbos skarta vientulības tēma. Katra emocionālā parādība tiek izskatīta daudzpusīgi. Piemēram, mīlestība romantiķu daiļradē ir gan prieks, līksme, smaidi, laime un mūžība, gan skumjas, bēdas, vilšanās pat līdz traģēdijai.

Ārējā pasaule, kas saistīta ar cilvēku, tiek uztverta subjektīvi. Raksturīga ir dabas tematika, bet parasti tā ir cilvēka uztveres veidošana, viņa atrašanās dabā dažādos dzīves mirkļos, mierinājuma meklēšana. Pie romantisma tematikas jāmin arī fantastiskie un pasakas tēli.

Mūzikā romantisms kā pastāvīgs virziens izveidojās 19. gadsimta 1. pusē. Vēršoties pret klasicisma racionālismu, romantisma komponisti priekšplānā izvirzīja jūtu dzīvi, tiem bija ciešs sakars ar tautas mākslu un nacionālās atbrīvošanās kustību.

Mūzikā spilgts romantisma pārstāvis ir Frederiks Šopēns. Noktirnes žanrs- liriskais Šopēna daiļrades centrs. Pateicoties Šopēnam, noktirne kļuva par romantiskās lirikas simbolu.

Garīgajā kultūrā un tēlotājmākslā romantisms attīstījās sarežģītā saistībā ar klasicismu un reālismu. Raksturīga emocionalitāte, subjektīvisms, kontrastainība, eksotika, simbolu un hiperbolu valoda; orientācija uz pagātnes idealizāciju un traģiski vientuļa cilvēka tēlu, individuālās brīvības kults, tieksme pēc oriģinalitātes.

Literatūrā romantisms kā virziens izveidojās 19. gadsimta 1. pusē. Spilgtākie romantisma pārstāvji vācu literatūrā – Frīdrihs Šlēgelis, Novāliss, Frīdrihs Helderlīns, angļu literatūrā – Džordžs Bairons, Pērsijs Bišs Šellijs, Viljams Vordsvorts, franču literatūrā – Viktors Igo, Alfrēds de Misē,
Alfonss de Lamartins.

Romantisma stila īpašība ir tendence sintezēt dažādus mākslas veidus, kas izpaudās galvenokārt operā, programmatiskā mūzikā.

Pasākumā skanēs arī mūzika. Līva Kukle izpildīs Šopēna - Valsi, Maksims Muzikantovs Noktirni, Edgars Avotiņš – divas Prelūdijas.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar Francijas Kultūras centra, Francijas Nacionālas bibliotēkas un Cite de la musique veidoto ceļojošo izstādi „Šopēns Parīzē. Komponista darbnīca„.