Vēstures otrdienā par biedrībām

Mūsdienās, kad biedrību daudzums ir kļuvis grūti aptverams, ļaužu iespējas un vēlmes par kaut ko interesēties arīdzan ir nesaskaitāms daudzums, pagrūti iedomāties, ka 18.gs. 80.- os gados Ventspilī bija tikai viena biedrība, kas apvienoja līdzīgu interešu ļaudis- Pilsētas Mūzikas biedrība.

Biedrību dibināšanas bums Ventspilī iesākas līdz ar jaunlatviešu kustības aktivitātēm. Piemēram, viens no dižākajiem jaunlatviešiem Krišjānis Valdemārs, strādādams par pagasta rakstvedi tolaik vēl pie Ventspils apriņķa piederīgajā Ēdolē, uz salas dzirnavu dīķī dibina Baltijas jūras izsmelšanas biedrību, iespējams, ironizējot par lielo dažāda veida biedrību uzplaukumu. Ventspilī līdz I pasaules karam ir sadibinātas aptuveni 40 biedrības, starp kurām populārākā droši vien ir Latviešu biedrība (1904). Ir arī biedrības, kurās cilvēki apvienojas vajadzības, ne kādu īpašu interešu dēļ, piemēram, Bēru kases, Pašpalīdzības kases utml.

Pēc I pasaules kara biedrības atdzimst ar jaunu sparu un līdz 1934.gadam (Ulmaņa apvērsumam) Ventspilī jau darbojas aptuveni 100 dažādu interešu apvienības, starp kurām var minēt Pestīšanas armiju, Kristīgo jaunekļu apvienību, Franču literatūras draugu biedrību un citas ar sportu un kultūru saistītās.