Darbs un aizraušanās – divi vienā

Paralēli darbam Ventspils brīvostas pārvaldē Deniss vada zemūdens peldēšanas klubuNautilus, organizējot tematiskus braucienus daivinga cienītājiem. Visgrūtākā nirējiem, kā uzskata Deniss, ir dzimtā Baltijas jūra. Pieredzējušais nirējs to skaidro ar sarežģītajiem ūdens telpas apstākļiem – zema temperatūra un slikta redzamība, kā arī galvenie niršanas objekti – nogrimušie kuģi – var būt ļoti bīstami.

Denisa Lapina interesantākais redzētais objekts Baltijas jūrā ir Pirmā pasaules kara laika vācu bruņu kreiseris Prinz Adalbert. 1915. gadā oktobrī netālu no Liepājas to torpedēja angļu zemūdens kuģis E 8, bojā aizgāja aptuveni 700 cilvēku. Kreiseris ir ļoti labi saglabājies 80 metru dziļumā. Tas ir vislielākais dziļums, kādā Deniss un viņa komanda ir nolaidušies Baltijas jūrā. Zem ūdens tika pavadītas 108 minūtes.

Denisa personīgais dziļuma rekords – 100 metri Sarkanajā jūrā. Pieredzējušais nirējs Sarkano jūru, kuras dziļums sasniedz 3 kilometrus un kurā dzīvo daudz haizivju, uzskata par vienu no bīstamākajām, jo īpaši – ņemot vērā tūristu daudzumu, kas uztver to kā baseinu pie viesnīcas. Statistiku par haizivju uzbrukumiem cilvēkiem ilgus gadus noklusēja, lai saglabātu milzīgos ienākumus no tūrisma.

Pagājušā gada novembrī Deniss kopā ar daiveru grupu nira Sarkanajā jūrā 80 metru dziļumā. Kad grupa cēlās augšā, aptuveni 65 metru augstumā tai uzbruka haizivs. Pareizā lēmuma pieņemšanai laika neatlika, turklāt haizivs par savu upuri bija izvēlējusies vienu no nirējiem ar vismazāko pieredzi (haizivis to jūt). Tajā brīdī Denisa rokās nebija nekā cieta. Viņš paguva padot ziņu grupai piespiesties ar mugurām pie zemūdens klints un nolēma šķērsot ceļu haizivij. Kad tā sadūrās ar ūdenslīdēja elkoni un guva spēcīgu belzienu, plēsoņa atkāpās, jo saprata, ka šeit nevienu nebaro.

Denisa Lapina padomi, kā rīkoties, sastopot haizivi:

• vislabāk ūdenī nirt ar apģērbu

• sastopot haizivi, saglabāt mieru

• pēc iespējas ātrāk mēģināt izkļūt no ūdens

• visu laiku turēt haizivi savā redzeslokā

•pirmajam kontaktam ar haizivi jābūt biedējošam (var izmantot fotoaparā­tu vai jebkuru citu priekšmetu), lai haizivs saprastu, ka tā nav sastapusies ar barību.

 Neuzvedieties kā ēdiens – un jūs netiksiet apēsts