Uz Ventspili saimnieciskās darīšanās

Pārpildītā Ventspils Galvenās bibliotēkas zālē par šo tēmu aizvadīta mākslas vēsturnieka, grāmatu autora un Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa lekcija. Profesors norāda, ka par hercogu Jēkabu vienmēr runā kā par saimniecisku cilvēku. Taču pirmām kārtām viņš bija valdnieks un tolaik, lai varētu valdīt un gūt respektu no muižniecības, bija jārada ārkārtības aura. To varēja panākt ar greznību un galma rituāliem.

Hercoga Jēkaba laikā galms bija pieaudzis līdz pat 400 ļaudīm. Galms visu laiku pārvietojās no vienas rezidences uz otru, par kurām kalpoja pilis Jelgavā, Kuldīgā, Dundagā, Saldū, Grobiņā, Dobelē un citur. Ventspils rezidenču skaitā nekad nav bijusi. Ventspilij bijusi saimnieciska loma un mūsu pilsētu Jēkabs apmeklējis vien dažādās darīšanās. Taču jāsaprot, ka hercoga pārvietošanās līdz ar visu lielo svītu bija visai smagnējs un sarežģīts pasākums. Hercogs nevarēja tā vienkārši uzlekt uz zirga un atjāt uz Ventspili, skaidro Lancmanis.

Francijas ārlietu ministra dēls pēc Jelgavas pils apmeklējuma 655. gadā, vēlāk savos memuāros raksta, ka viņš savā mūžā nav ēdis tik gardas maltītes un Eiropā nav redzējis pieklājīgāku galmu. Tas ir neiedomājami augsts novērtējums, jo Francija sevi uzskatīja par pasaules nabu kultūras jomā, uzsver Lancmanis.

Pilis bija iekārtotas ārkārtīgi grezni – sienas iztapsētas ar ādas tapetēm, audumu, gobelēniem un gleznām. Apgleznoti tika arī griesti, piemēram, Kuldīgas pilī uz griestiem bija uzgleznoti hercogistē būvētie kuģi. Viss bagātīgi izgreznots ar zeltu, skaistām mēbelēm un greznumpriekšmetiem. Diemžēl līdz mūsdienām ne pašas pilis, ne lietas praktiski nav saglabājušās. Viss izlaupīts un nolaists. Lielākā daļa ir apskatāma ārvalstu muzejos. Bet no daudzām pilīm palikušas vien drupas. Piemēram, Zviedrijā to laiku pilis ir perfekti saglabātas ar visu interjeru un priekšmetiem.