Ventspils muzejs skolēnu brīvlaikā piedāvā

7.martā ventspilniekam un pirmajam latviešu izcelsmes admirālim Teodoram Spādem (1891- 1970) 120.gadu jubileja. Ventspils muzejs piedāvā tikties ar filmas, kas veltīta šai Latvijas vēsturē nozīmīgajai personai, režisoru Zigurdu Vidiņu, kā arī iespēju noskatīties filmu Pārnāca latvietis.

1891.gada 7.martā Jura un Annas Spādu ģimenē piedzimst Teodors, kurš vēlāk kļūs par pirmo admirāli – latvieti. Ģimene dzīvo Ventspilī, Jūras un Mežu ielas stūrī, ģimenes galva nodarbojas ar piekrastes zvejniecību, un Teodora pirmā iepazīšanās ar jūru notiek uz tēvam piederošajiem nelielajiem buriniekiem.

Tēvam ir gana ienesīga nodarbošanās, lai nodrošinātu izglītību visiem bērniem. 1909.gadā Teodors pabeidz reālskolu Rīgā, savukārt 1914.gadā ar izcilību tiek absolvēta Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļa.

1914.gadā sākas Pirmais pasaules karš, kurā tiek ierauta arī lielākā daļa latviešu. Tūlīt pat notiek pirmā vispārējā mobilizācija, un tikko kā augstāko izglītību ieguvušo Teodoru Spādi ieskaita dienestā Baltijas jūras kara flotē. Tam seko dienests Melnās jūras, Ukrainas un Aizkaukāza flotē. No 1919.gada sākuma Spāde atkal dien uz karakuģiem. 1919.gada decembrī ar ģenerāļa A.Deņikina pavēli T.Spādem piešķir vecākā leitnanta pakāpi.

Balto kustība Krievijā tiek sakauta, un 1920.gada novembra beigās pēdējie Baltās armijas kareivji spiesti evakuēties uz Konstantinopoli, tostarp arī Spāde. Decembar beigās Spāde atgriežas Latvijā, kur sākotnēji pievēršas privātai saimnieciskajai darbībai – ir kuģniecības sabiedrības „Ausma” līdzdibinātājs, motorburinieka „Lina” līdzīpašnieks.     

1924.gada 27.jūnijā tiek nodibināta Latvijas Jūras krasta aizsardzības eskadra. Oktobrī tiek parakstīts līgums ar Francijas kuģu būvētavām par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru būvi. Vērojot, kā veidojas Latvijas Jūras kara flote, Spāde nespēj stāvēt malā. 1926.gada maijā viņš tiek ieskaitīts aktīvajā karadienestā Jūras krasta aizsardzības eskadras štābā virsleitnanta dienesta pakāpē.

Pēc gadu ilga dienesta Jūras spēkos un paaugstināšanas kapteiņa pakāpē Spādi nosūta mācīties Francijas Jūras kara akadēmijā Parīzē, ko viņš pabeidz 1928.gada decembrī. 1931.gada septembrī, nomainot vācbaltieti admirāli Arčibaldu Kaizerlingu, Spāde kļūst par Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieri.

Teodors Spāde ir cienīgs A.Keizerlinga pēctecis – viņš brīvi runā vācu, angļu, krievu un franču valodā, ir apveltīts ar plašām zināšanām un skrupulozu precizitāti, taisnīguma sajūtu un lielisku humora izjūtu. Brīvajā laikā T.Spāde nododas sportam, mūzikai, dzejai, ir laikrakstu „Sports” un „Sporta Pasaule” redaktors (1936 – 1940), Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. Tā ir saulainākā Spādes biogrāfijas daļa, atnākot padomju varai un otrajam pasaules karam, sabruks arī admirāļa dzīves jēgpilnais ritējums.

Filmā apkopts plašs biogrāfisko datu materiāls un admirāļa dzīves pavērsieni skatīti Latvijas un pasaules vēstures notikumu kontekstā. Sagatavojot materiālu presei, izmantota Mārtiņa Bistera un Jura Ciganova grāmata Admirālis Teodors Spāde.