"Kāndla" nosvinēja 45 gadu jubileju

"Kāndla" tulkojumā ir kokle, kas ir tautas muzikālā mantojuma, arī dziedošā tautas gara simbols. Kopas „Kāndla” pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, 1972. gadā. Ansambļa dibinātāja un pirmā vadītāja bija Hilda Grīva. Viņa ansambli vadīja līdz 1984. gadam. Pēc tam kolektīva vadību pārņēma Ventspils rajona Kultūras nodaļas vadītāja Austra Čepeļevska. Kopš 2001. gada, kad "Kāndla" kļuva par Ventspils rajona Tārgales pagasta lībiešu un igauņu dziesmu draugu kopu, tās muzikālās daļas vadītāja bija Anda Fišere. 2004. gadā lībiešu dziesmu ansamblis pārtapa par folkloras kopu, tās vadītāja joprojām ir Ilga Porniece.

Kopā "Kāndla" darbojas desmit dalībnieku vecumā no 21 līdz 79 gadiem. Kopas darbības veidi ir dziedāšana, dejošana, rotaļāšanās, stāstāmā folklora, muzicēšana un tautas instrumentu spēle (kokle, vijole, dūdas, akordeons, velna bungas, bundziņas, svilpavnieki). Kolektīvs ir piedalījies festivālos "Baltica" Latvijā un Igaunijā, Somugru radu tautu festivālos Igaunijā, Dziesmu svētkos Latvijā, somu ingeru Dziesmu svētkos un daudzos kultūras pasākumos un gadskārtu ieražu svētkos Latvijā. Kopas repertuārā ir dziesmas no 1936. gadā izdotā izdevuma "Volklieder der Liven", kura autors - Oskars Loritss, šis izdevums uzskatāms par līvu tautasdziesmu lielāko dārgumu krātuvi. Tajā publicētas visas tolaik savāktās dziesmas, arī dati par dziesminiekiem, paralēlteksti latviešu valodā.

Svinot 45. dzimšanas dienu, "Kāndla" viesos aicināja vairākus kolektīvus, piemēram, Pērnavas folkgrupu "Kullero", setu mūziķes no Igaunijas, Saldus kapelu "Strops", Puzes folkloras kopu "Sītava", Popes folkloras kopu "Pūnika", Jūrkalnes etnogrāfisko ansambli "Maģie suiti", Ugāles folkloras kopu "Urdava", Piltenes folkloras kopu "Pill tīn", Ventspils folkloras kopu "Laipa" un Ventspils lībiešu ansambli "Rāndalist".