Teātra namā Jūras vārti martā būs iespējams apmeklēt gan krāšņu sieviešu dienas koncertu, gan Rīgas Krievu un Latvijas Leļļu teātra izrādes, gan interesantas izstādes.

Sieviešu dienas koncerts Dzel manī sauli!

Normunds Rutulis, solists: dziedāt ar bigbendu ir piedzīvojums

Kādas dziesmas koncertā dzirdēsim?
– Lielāko koncerta repertuāra daļu veido dziesmas no programmas Vēstule meitenei, kas tapa 2015. gadā sadarbībā ar zviedru pianista Hansa Anteheda trio. Tomēr, Hansa aranžējumus papildinot ar Ritvara Garozas instrumentācijām bigbendam, skanējums tiks paplašināts. Raimonda Paula Dzel manī sauli izvēlēta par šī koncerta tituldziesmu. Skanēs arī citas Maestro un Zigmara Liepiņa dziesmas, kāda tautasdziesma un daži instrumentāli skaņdarbi.
Kā vērtējat sadarbību ar Ventspils bigbendu un solisti Katrīnu Cīruli?
– Jūtos pagodināts, ka Renārs Lācis mani uzrunā jau otro reizi. Dziedāt ar bigbendu ir neparasts piedzīvojums, un tas man vienmēr ir ļoti paticis. Ventspils bigbends ir paveicis, šķiet, neiespējamo – viņi skan atšķirīgi no citiem. Iespējams, to veicina augstā mūziķu raudze un vēlēšanās būt kopā uz skatuves, lai radītu unikālu skanējumu. Katrīnai savukārt piemīt laba muzikalitāte un patīkams balss tembrs, kas labi saskan ar manējo. Sadarbojāmies arī projektā Vēstule meitenei.
Ko domājat par Sieviešu dienu kā par svētkiem?
– Nevar noliegt, ka dažādu svētku un atceres dienu mums ir ļoti daudz, tomēr akcentēt sievietes klātbūtni un cildināt viņu ir svēts vīrieša pienākums.
Ko jūs novēlētu Ventspils sievietēm šajos svētkos?
– Esiet sievišķīgas, ļaujiet vīriešiem jūs celt debesīs un mīlēt!

Rīgas Krievu teātra izrāde Krietnais cilvēks no Sečuānas

Elmārs Seņkovs, režisors: ne tikai izklaidē, bet arī rosina domāt

Šī Bertolta Brehta luga jau vairākkārt iestudēta. Kādēļ izvēlējāties tiešo šo stāstu?
– Man šķita, ka, ņemot vērā pašreizējo pasaules notikumu kontekstu, ir ļoti būtiski runāt par to, kā cilvēkiem saglabāt skaidru saprātu un krietnumu, kā arī vispār nodefinēt, kas tad mūsu laikā ir labs un krietns cilvēks.
Izrādes aprakstā teikts, ka tā ir kā svaigs skatījums uz minēto lugu.
– Jauns skatījums ir par šo laiku. Izrāde rosina skatītāju iedziļināties notikumos un analizēt situācijas. Nodarboties ar kritisko domāšanu. Saprast, ka teātris ir ne tikai izklaidējošs, bet tas arī liek skatītājam sekot līdzi notikumiem un analizēt galvenā tēla rīcību. Tā ir par politisko demagoģiju, spekulācijām ar cilvēku un finansēm. Tas jau nav nekas jauns, Brehts jau to visu bija uzrakstījis, bet šajā laikā tas aktualizējies vēlreiz. Tiek izvirzīta tēze – vai ir iespējams saglabāt krietnumu šajā sabiedrībā? Luga ir par to, kā šī tēze tiek apstrīdēta. Kāds ir rezultāts – to es neatklāšu.
Atgādiniet īsumā lugas stāstu.
– Tā ir par prostitūtu, kurai trīs dievi iedod naudu, lai viņa varētu saglabāt savu krietnumu, lai nevajadzētu nodarboties ar prostitūciju. Viņa nopērk tabakas veikaliņu un grib uzsākt biznesu, bet bizness neiet viegli, jo parādās daudz liekēžu, kas vēlas uzdzīvot uz viņas rēķina. Un tad viņa ir spiesta pārģērbties par citu personu – savu brālēnu. Vīrieša lomā viņa cenšas pārmācīt sabiedrību un izdzīvot pati. Un pa vidu vēl, protams, ir mīlestība, kas liek balansēt uz divām identitātēm.

Latvijas Leļļu teātra izrāde Kaza un septiņi kazlēni (krievu valodā)

Lilija Sūna, aktrise, atveido vecmāmiņas un kazas lomu: tā ir mīļa un gaiša pasaciņa

Vai izrādes pamatā ir klasiskā pasaka par vilku un septiņiem kazlēniem?
– Jā. Tā ir klasiskā pasaciņa par vilku un septiņiem kazlēniem, taču sākums ir citāds. Izrāde sākas ar to, ka vecmāmiņa, kura gaida ciemos savus mazbērnus, ada viņiem zeķītes un sāk stāstīt pasaciņu. Mājās ir tādi kā rūķīši, mazi mājas gariņi, kas pasaciņu klausās. Kad vecmāmiņa, stāstot pasaciņu, iemieg, rūķīši satraucas, ka nav uzzinājuši turpinājumu, un viņi nolemj paši to izspēlēt. Rūķīši no dzijas izveido kazlēnus un citus pasakas tēlus, un tad sākas klasiskā pasaciņa.
Jums izrādē ir kazlēnu mammas loma.
– Jā, izrādes sākumā es esmu vecmāmiņa, bet vēlāk kaza. Man mātes lomas vienmēr patīk spēlēt. Kazlēnu mamma ir laba, sirsnīga un mīl savus bērniņus.
Kas jums pašai šajā izrādē patīk?
– Tā ir ļoti mīļa un gaiša pasaciņa. Turklāt mēs izrādē nenogalinām vilku. Tā kā visi izrādes tēli ir veidoti no dzijas, vilks tiek vienkārši izārdīts un pārvērsts dzijas kamolā. Vardarbības šajā izrādē nav! (Smejas.) Izrāde bērniem māca, ka ir draudzīgi jādzīvo un jāklausa mamma, jo pasakā visas nepatikšanas rodas no tā, ka kazlēni neklausa mammu. Viņa kazlēniem saka, lai tie sēž mājās un nevienam never durvis vaļā, taču kazlēni neklausa un izskrien ārā spēlēties. Tā ka mamma ir jāklausa.

Ģimenes kopizstāde KOPĀ/tālāk

Agnese Kurzemniece, grafiķe: tas ir stāsts par mums visiem

Šī ir jūsu ģimenes mākslinieku pirmā kopizstāde. Kā radās šāda ideja?
– Iedīgļi šādai izstādei bija jau ļoti sen. Kad ar māsu mācījāmies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, bija ideja, ka kaut kad nākotnē varētu izveidot izstādi kopā ar mammu. Vienmēr esam domājuši, kā tas varētu izskatīties. Izstādē redzamie darbi tapuši pēdējos gados, gatavojoties šim notikumam.
Droši vien apvienot darbus nebija vienkārši.
– Nē, nepavisam nebija vienkārši, līdz pēdējam brīdim bija bažas par to, kā tas viss kopā izskatīties. Mēs tomēr esam dažādi, un tikpat dažādi ir mūsu darbi. Domājām, kā izskatīties grafika ar tekstilu un videoinstalācija ar koktēlniecību. Bet atsauksmes ir tiešām labas.
Pastāstiet nedaudz vairāk par izstādē redzamajiem darbiem.
– Katrs esam veidojuši savu darbu kolekciju, taču pārsteidzošā kārtā ir vairākas tēmas, kas pārklājas, kas ir kopējas mums visiem. Nav tā, ka katrs savus darbus liek citā stūrī, tā tomēr ir kopizstāde un darbi tiek miksēti, sagrupēti pa tēmām. Tādējādi veidojas stāsts par mums visiem.
Esmu grafiķe, līdz ar to kontekstā esmu pelēkākā un mazākā, salīdzinot, piemēram, ar manas māsas milzīgajām krāsainajām tekstilijām. Bet grafika ir smalkāka padarīšana, kur vairāk jāiedziļinās. Ir vairāk detaļu. Līdz ar to mums veidojas gan lielie laukumi, gan manas detaļas, kas visu pilnveido. Man ir kolekcija Melnā saule, kas veidota uz finiera, un tur koks sasaucas ar mammas darbu izejmateriālu. Kaut ko centos arī padarīt krāsaināku, un tas sasaucas ar māsas darbiem.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: