Galvenajā bibliotēkā izskanēs dvēseles dziesmas Ingas Karpičas izpildījumā

Inga Karpiča izpilda meditatīvu mūziku, ar savu kokles spēli un balsi radot neaprakstāmu atmosfēru – tik gaišu un mierīgu. Viņa pati saka, ka vārdos nav iespējams izteikt to vēstījumu un sajūtas, ko gribētos nodot citiem. “Vārdi ierobežo, ieliek rāmī, bet ir lietas, ko nevar notvert. Izteiktas tās kļūst mazākas un zaudē savu nozīmi,” saka Inga.

Viņa mēģina cilvēkus dziedināt caur tautasdziesmu, meditē, izpildot šim rituālam piemērotu transu izraisošu mūziku. Bet viņa nav ne dziedniece, ne burve. Nesola, ka palīdzēs uzveikt slimību vai noņems lāstu. Inga ap sevi pulcina tos, kuri, tāpat kā viņa, jūt: ceļu pie sevis var atrast caur tautasdziesmu, jo “dziedot, citreiz ir tiešām sajūta, ka esi pacēlies virs zemes un redzi visu pavisam citā gaismā. Tā ir tāda īpaša sajūta, kas ir visskaistākā, tad tu jūties tik ļoti mierā ar sevi un visu, un nekas cits – nekādas ikdienišķas problēmas vai domas, itin nekas cits vairs apkārt nav svarīgs, tikai mirklis.”

Sev tautasdziesmas Inga Karpiča atklāja pirms pāris gadiem. Pirms tam bijis meklējumu posms. “Kā jau tas parasti notiek, lielākoties būtiskās atklāsmes priekš sevis tu atklāj tad, kad tev dzīvē neiet viegli. Man tolaik bija psiholoģiski grūts laiks, biju TV šovā... Tajā laikā man bija sajūta, ka es tieku vesta arvien tālāk no sevis, no savas iekšējās būtības. Manī plosījās daudz pretrunu un iekšēja protesta. Pēc visa šī nolēmu - viss, pietiek, es dziedāšu tikai to, ko es jūtu! Domas par tautasdziesmām pašas atlidoja. Es tās uzskatu par mūsu latviešu mantrām. Un savā ceļā sāku sastapt arvien vairāk cilvēku, kas kaut kādā veidā ar tām ir saistīti. Ātri vien arī kokles pie manis nonāca, un viss pamazām aizsākās, “ stāsta Inga.

Ieeja pasākumā bez maksas. Aicināti visi interesenti.