Rudens beigas un ziemas sākumu pieņemts uzskatīt par mirušo senču piemiņas laiku. Vēl šodien latvju gara mantas nav zaudējušas savu vērtību.

Mēs atkal un atkal tās pārcilājam, sevišķi tagad, kad latvju tauta ir viskritiskāko pārbaudījumu priekšā.

 
Tādos brīžos cilvēks vienmēr mēģina tverties pie kaut kā stabila, un stabils ir tas, kas ir pārbaudīts. To saprot tie latvieši, kuriem senču dzīves ziņa ir līdzinājusi ceļu dzīvē.
 
Šo ceļu ir gājis arī Kr.Barons. Viņa gājumu - Dainu vērtību nesam sevī un nododam arī citiem savā Ventspils novadā. ”Mazs bij` tēva novadiņis, bet diženi turējās.” Tā 20 gadu garumā ar savu uzskatu, vēlmju, cerību, ticību darbības uguntiņu nes folkloras kopas „Laipa”(vadītāja Ligita Vaļuka), „Pūnika”(Ligita Lukševica), „Sītava” (Liene Čače), „Maģie Suiti”( Ilga Leimane), „Kaandla” un „Pišķi Kaandla”( Ilga Porniece), „”Vēlava”un „Rotaļnieks”( Ināra Salava).
 
Rudens pelēcīgums un garo tumsas vakaru, nakts un rīta laiks ir spēcīgs bremzējošs spēks, kas cenšas slāpēt gaismu, prieku un smaidus. Tas tumsiņai kādu laiku izdodas. Tieši tāpēc, savu iekšējo uguni atdzīvinot, vajag labu draugu, mīļu un saprotošu cilvēku klātbūtni, kopā būšanu, lai nakts, kas plešas plašumā līdz Ziemassvētkiem, mums nepienāktu klāt pārāk tuvu.

Aicinām piedalīties „K. Barona 175 gadu jubilejas folkloras svētkos” svētdien, 31. oktobrī, plkst. 13.00 Ventspils Kultūras centrā.

Visi kopīgi kādu gaišu dzirkstīti uzšķilsim. Arī es gribu ticēt, ka tu tici, ka šajos rudenājos mēs katrs savu uguni atdzīvināsim.
Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: