20. februārī plkst. 12.30 Galvenajā bibliotēkā ciklā „Kurzemes atmiņa” notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciālista, grāmatas „Latvijas bākas” autora Andra Cekula lekcija „Vēsture Kurzemes ainavā. Bākas”.

Bākām piemīt īpaša pievilcība. Tās rāda ceļu uz mājām un brīdina no briesmām. Tās vienmēr ir bijušas jūrasbraucēju drošības garants un mājas zīme, apliecinājums tam, ka krasts un patvērums ir tepat blakus.

Bet bāku laikmets lēnām aiziet. Modernie kuģi, aprīkoti ar ar mūsdienu navigācijas iekārtām, ceļu jūrā rod paši un bākas pamazām kļūst tikai par vēstures liecībām. Tās tiek slēgtas, pārvērstas par muzejiem, pat par vasarnīcām, vai vispār pamestas sabrukšanai. Neapšaubāmi skaistākās un senākās Latvijas bākas atrodas Kurzemes piekrastē – Liepājas, Akmeņraga, Užavas, Ovišu, Slīteres, Kolkas un Miķeļbāka.

Bākas parasti ir būvētas īpašās vietās. Tā Slīteres bāka ir uzcelta bijušajā svētvietā, bet Liepājas bāka ir uzbūvēta izmantojot vecu kuģa korpusu, Ovišu bāku uzsāka celt vēl pirms Napoleons iebruka Krievijā, bet Kolkas bāka atrodas uz mākslīgas salas, kuru uzbūvēja no pusmiljona tonnu akmeņu, kurus ziemās pa ledu veda no Sāmsalas.

Bāku vēsture ir tādi pati kā Latvijas vēsture – dažas ir izturējušas visus karus, dažas sagrautas un atjaunotas, dažas modernizētās, bet dažas pamestas pavisam.

Ciklu „Kurzemes atmiņa” finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ieeja uz lekciju bez maksas.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: