Vēstures otrdienā runās par Māteru Juri

Māteru Juris bijis laikraksta Baltijas Zemkopis (1875–80) un Tiesu Vēstnesis (1880–84) izdevējs un redaktors. Publicistiskos rakstos aizstāvējis jaunlatviešu idejas, bijis viens no pirmajiem nacionāliem zemnieku ideologiem. Sarakstījis sentimentālas ievirzes romānu Sadzīves viļņi (1879), izdoti Kopoti raksti (1 –4, 1924). Māteru Juris divus gadus – 1871. un 1872. gadā – strādājis par skrīveri Piltenē.

Māteru Jura romāns Sadzīves viļņi ceļu pie lasītāja sāka vienā laikā ar brāļu Kaudzīšu romānu Mērnieku laiki – 1879. gadā, kad latviešiem bija izveidojušās dzejas tradīcijas, bet sava romāna latviešiem vēl nebija. Brāļu Kaudzīšu romāns iezīmē pāreju no tautiski romantiskās pagātnes apjūsmošanas uz reālu īstenības apjūsmošanu, turpretī Māteru Jura darbam ir tikai kultūrvēsturiska nozīme.