Martā mēs aicināmsvinēt! Svinēt ar sarkanām tulpēm, šampanieti un leģendārā komponista Maika Oldfīlda mūzas Megijas Reilijas samtaino balsi, svinēt ar grima smaržu un tērpu čaukstoņu, svinēt ar starptautisku atzinību guvušā latviešu kino neatkārtojamo garšu un džeza pianista Iiro Rantalas personības valdzinājumu. Svinēt ar tauriņu sajūtu prātos un sirdīs, jo marts Jūras vārtos būs svētku mēnesis. Nāc un izbaudi!

Svinam kopā ar dziedātāju Megiju Reiliju

 

8. martā, Starptautiskajā sieviešu dienā plkst. 20.00 teātra namā „Jūras vārti” viesosies skotu izcelsmes dziedātāja Megija Reilija (Maggie Reilly), lai sniegtu koncerta apmeklētājiem tieši šiem svētkiem atbilstošu, nedaudz sentimentālu muzikālu baudījumu. Koncerta īpašie viesi Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis.

 

Vai bieži saņemat uzaicinājumus uzstāties mazas valsts mazpilsētā, kā šoreiz Ventspilī?

– Esmu uzstājusies ļoti dažādās vietās un vienmēr izbaudu to, ka varu paviesoties tur, kur pirms tam neesmu bijusi.

 

Latvijā mūzikas mīļotājiem jūsu vārds cieši saistās ar Maika Oldfīlda vārdu. Vai varat pāris vārdos atklāt, kā veidojās jūsu sadarbība ar leģendāro komponistu un kāda tā ir šobrīd?

– Mēs satikāmies pēc Maika draudzenes Sallijas Kūperes ieteikuma. Viņš vienkārši pienāca klāt, uzrunāja mani, mēs apsēdāmies, pārskatījām koncertam paredzētās dziesmas un tajā pašā vakarā uzstājāmies kopā. Nākamajā dienā devāmies trīs mēnešus ilgā tūrē. Sen neesmu viņu satikusi – abi esam aizņemti katrs savā pasaules malā.

 

Šajā gadā esat plānojusi izdot jaunu dziesmu albumu. Kad tas notiks un ko klausītāji no tā var sagaidīt?

– Mans jaunais albums Heaven Sent (Debesu sūtītais) tiks izdots pavisam drīz, šajā pavasarī. Šobrīd strādāju studijā, lai to pabeigtu. Dziesmas, ko es un Stjuarts (dziedātājas dzīvesbiedrs – red. piez.) esam šim albumam uzrakstījuši, ir vienas no labākajām, ko jebkad esam radījuši, tādēļ ar nepacietību gaidu mirkli, kad varēšu tās izpildīt publikai. Dažas no tām iekļaušu arī Ventspils koncerta programmā.

 

Kādā intervijā lasījām, ka jūsu hobijs ir adīšana. Vai šī nodarbe jūsu gadījumā kalpo tikai atpūtai vai arī ir kā iedvesmas avots jaunu dziesmu radīšanai?

– Tamborēt un adīt man iemācīja vecmāmiņa, kad biju vēl maza, un to man paticis darīt vienmēr. Tūres laikā mēdz būt ļoti daudz brīvu brīžu, un tie ir perfekti piemēroti, lai nodarbotos ar rokdarbiem. Tomēr neuztveru to kā atpūtu, jo, tiklīdz uzsāku ko adīt vai tamborēt, nevaru pārstāt, kamēr neesmu pabeigusi.

 

Jūsu koncerts Ventspilī plānots 8. martā, kad daudzās valstīs atzīmē Sieviešu dienu.

Starp citu, par latviešu sievietēm joko, ka viņas var vienlaicīgi adīt un skatīties TV. Vai arī jums tas izdodas?

– Vienlaicīga adīšana un televīzijas skatīšanās ir prasme, kas piemīt ikvienai sievietei. Es turklāt adu arī dziesmas ieraksta vai skaņas pārbaudes laikā. Kādā noalbumiem reiz bija dzirdama savāda klikšķoša skaņa, kas mūs padarīja trakus. Beigu beigās aptvērām, ka vokālajā celiņā dzirdamas manas adāmadatas.

 

Paldies par veltīto laiku!

– Bija ļoti patīkami. Ar nepacietību gaidu, kad ieradīšos Ventspilī.

 

Svinam kopā ar Latvijas Leļļu teātra aktrisi Lienīti Osipovu

 

14. martā plkst. 14.00 teātra namā "Jūras vārti" būs skatāma izrāde "Neaiztiec mani!". Izrādes „Neaiztiec mani!” pamatā ir Elzas Apkalnes luga „Korinte”, ko autore sarakstījusi 17 gadu vecumā. Tas ir vienas diennakts stāsts meitenes, jaunietes dzīvē, notikumu un pārdzīvojumu virkne, kas atspoguļo mūsdienu jaunatnes izjūtas un attieksmi pret apkārt notiekošo – gan mūžīgo nesaprašanos ar vecākiem, gan protestu pret pieaugušo pasauli – tās liekulību, nežēlību un meliem.

 

Ekspresintervija ar galvenās lomas atveidotāju Lienīti Osipovu.

Lienīt, jums izrādē Neaiztiec mani! ir galvenā loma. Kāds ir šīs izrādes vēstījums?

– Tas ir vienas diennakts stāsts pilngadību nesasniegušas jaunietes dzīvē. Tie ir notikumi, kas rāda, kāda ir jauniešu attieksme pret notiekošo, kā viņi saprotas vai nesaprotas ar vecākiem, kā protestē pret pieaugušo pasauli – tās liekulību, nežēlību un meliem. Mana Elza ir ierauta dažādu notikumu virpulī, kuri ir ne tikai nopietni, bet arī humorpilni. Es teiktu, ka Neaiztiec mani! ir traģikomiska izrāde, ko var skatīties ne tikai jaunieši, bet arī vecāki, jo viņiem ir vērts padomāt, kā izprast bērnus arī tādās situācijās, kad viņi rīkojas neapdomīgi.

 

Vai identificējāt sevi ar izrādes varoni?

– Katra jaunieša dzīvē ir meklējumu un pārdomu posms un spurainie gadi, kad protests pret pasauli ir kā misija. Par sevi varu teikt, ka jau vidusskolas laikā kļuvu patstāvīga. Man bija jādomā par darba meklējumiem, ātri aptvēru naudas un arī mājas ­siltuma nozīmi. Man nebija īsti laika spuroties.

 

Varbūt mēģinājumu laikā bija kādi kuriozi?

– Mēģinājumos ne, bet pirms pirmizrādes, kad jau bijām tikušies ar žurnālistiem, pēc preses konferences jutu, ka nav labi ar veselību. Izrādījās, ka man piemetušās vējbakas, tāpēc ļoti priecājos, ka izrādei ir divi sastāvi un manu lomu var nospēlēt kolēģe Dana Lāce.

 

Marts ir teātra mēnesis. Jūsu vēlējums skatītājiem?

– Nāciet un baudiet, skatieties un domājiet, iedvesmojieties un priecājieties!

 

Svinam kopā ar džeza pianistu Iiro Rantalu

 

27. martā t/n "Jūras vārti" aicina uz somu džeza pianista Iiro Rantala vadīto meistarklasi plkst. 15:00 un koncertu plkst. 19:00.

 

Turpinājumā intervija ar Iiro Rantalu.

Ko jūs gribētu pavēstīt Ventspils klausītājiem koncertā Lost heroes?

– Esmu džeza izpildītājs, taču ne ierastajā, tā saucamajā masu stilā. Manā izpratnē džezs ir visi tā stili – no klasikas līdz popmūzikai. Savu koncertu Ventspilī sākšu ar Baha skaņdarbu. Bahu uzskatu par pirmo džeza mūziķi.

 

Un jūsu pasaules skatījums varētu mainīt publikas viedokli?

– Ceru. Esmu pamanījis, ka daži džezisti ir vēsi attiecībā pret publiku, bet es esmu karsts puisis (smejas). Atšķirībā no citiem mūziķiem es sarunājos ar klausītājiem. Koncerta laikā Jūras vārtos – pārtraukumos starp skaņdarbiem – stāstīšu par džezu, tā vēsturi, lai cilvēki labāk izprastu šo stilu un pievienotos džeza piekritējiem. Jo vairāk zini par mūziku, jo vieglāk to uztvert.

 

Vai jūs jau esat pazīstams ar mūsu klausītājiem?

– Nē. Esmu koncertējis 60 valstīs, visos piecos kontinentos, bet Latvijā līdz šim neesmu bijis. Ļoti gaidu tikšanos ar Latvijas klausītājiem!

 

Svinam latviešu kino starptautiskos panākumus

 

Martā Ventspilī pirmizrādi piedzīvos režisora Jāņa Norda jaunā pilnmetrāžas spēlfilma Mammu, es tevi mīlu, kas nesen atgriezās ar balvu no 63. starptautiskā Berlīnes kinofestivāla.

 

Mammu, es tevi mīlu stāsta pamatā ir sestklasnieka Raimonda Krasta un viņa mātes attiecības brīdī, kad šķietami nenozīmīga piezīme skolā izraisa vairāku notikumu ķēdi, radot emocionālus piedzīvojumus un pārbaudījumus.

 

Kinokritiķe Ieva Pitruka, raksturojot filmu, atzīmē, ka Mammu, es tevi mīlu piedāvā jaunu saturu jēdzienam ģimenes filma. Tā ir nevis izklaidējoša krāsaina pasaka, kas piemirstas līdz ar beigu titriem, bet savstarpēja uzticēšanās un kopīgs darbs pie bērnu un pieaugušo attiecību veidošanas.

 

Filmā darbojas tikai divas profesionālas aktrises. Vita Vārpiņa atveido Raimonda, bet Indra Briķe – Pētera māti. Savukārt atlasē uz galvenajām zēnu lomām piedalījās aptuveni 1200 pusaudžu no visas Latvijas.

 

Filmas Mammu, es tevi mīlu režisors Jānis Nords uzskata, ka drāma starp dēlu un mammu, kā arī kriminālā intriga būs pietiekami interesanta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

 

Spēlfilma Mammu, es tevi mīlu, kas t/n "Jūras vārti" tiks demonstrētā 5. un 6. martā plkst. 14:00 un 18:00.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: