Talants, darbs, pedagoga un skolas atbalsts ved uz starptautisko mūzikas skatuvi

Sonjai Misiņai ir 20 gadi. Viņa otro gadu mācās Ventspils Mūzikas vidusskolā. Par iespēju piedalīties konkursā viņa uzzināja eksāmenu laikā. «Es biju pilnībā iegrimusi semestra darbos, kad skolotājs teica, ka jāpiedalās. Viņš piebilda, ka konkurss būs sīvs. Latvijā ir daudz spēcīgu mūziķu, bet piedalīties noteikti ir vērts. Sajutu lielu atbildību un uzreiz sapratu, ka tas būs liels izaicinājums, bet es gribu mēģināt,» stāsta Sonja.

Pārvar grūtības

Grūtākais brīdis sākās uzreiz pēc pieteikšanās. «Biju pārspēlējusi rokas un vairs tās nevarēju pakustināt. Domāju atteikties, bet skolotājs Guntars Freibergs teica: «Tev nav jānospēlē perfekti. Tev vienkārši ir jāatnāk un jāparādās.» Tajā dienā nolēmu piedalīties. Turpmākais sagatavošanās process bija saudzīgs un kontrolēts. Daudz strādāju bez instrumenta, galvā ejot cauri skaņdarbam un apzināti saudzējot sevi fiziski. Atlaižot perfekcionismu, sāku redzēt, ka daudz kas sanāk, kas agrāk nesanāca. Sev atļāvu kļūdīties, un tas mani atbrīvoja kā mūziķi.» Pēc pirmās konkursa kārtas Sonja saprata, ka darītais ir devis augļus. «Mani pārsteidza, ka, neskatoties uz ierobežoto sagatavošanās laiku, tomēr izdarīju pašu labāko,» viņa saka.

Sonja konkursā spēlēs marimbu. Nolikums paredz stingru ierobežojumu. Skaņdarbam jāiekļaujas 7,5 minūtēs. Sitaminstrumentālistiem tas nav vienkārši, jo šāda ilguma skaņdarbus ar orķestri atrast ir sarežģīti. Īpaši, ja runa ir par bungu komplektu vai solo bungām ar orķestri. Tāpēc Sonja spēlēs marimbu. Šim instrumentam repertuārā iespējams atrast skaņdarbus, kas atbilst konkursa prasībām. Vienlaikus Sonja lieliski pārvalda visus sitamos instrumentus, bungu komplektu, mazo bungu un vibrafonu.

Spēlēt kopā ar orķestri tiešraidē Sonjai nozīmē ļoti daudz. «Katra reize ir īpaša. Tā dod milzīgu enerģiju, ir iedvesmojoši. Interesanti iepazīt dažādus diriģentus un redzēt, kā katrs no viņiem no viena un tā paša skaņdarba izceļ kaut ko pavisam citu.»

Izcili skolotāji

Skolu Sonja raksturo kā vietu, kurā iespējams īstenot savas muzikālās idejas. «Apkārt ir izcili skolotāji ar lielu pieredzi, zināšanām, interesi un degsmi. Piedzīvoju daudz koncertu, meistarklašu, jam session, satieku izcilus mūziķus un gūstu jaunas mācības.»

Kad uzzināja rezultātus, pārņēma šoks. «Rezultāti bija neparedzami, jebkurš varēja uzvarēt. Tajā brīdī sāka skraidīt domas par to, cik daudz negaidīta man ir priekšā,» atceras Sonja. Viņas racionālā pieeja darbam palīdz pārvarēt nogurumu. «Man nav vajadzīga iedvesma, lai funkcionētu. Ja es mācītos tikai tad, kad jūtos labi un esmu iedvesmota, es nekur tālu netiktu. Procesam pieeju racionāli, izrēķinu, pierakstu un turos pie plāna. Es apzinos, cik svarīga ir atpūta, bez tās pazūd skaidrība, koncentrēšanās, prieks un veselīgas attiecības ar instrumentu,» pauž jaunā mūziķe. «Gribu pateikt paldies savai skolai par uzticēšanos mani nosūtīt uz konkursu un savam specialitātes skolotājam Guntaram Freibergam par atbalstu šajā ceļā.»

Pamanīt īstajā brīdī

Aiz katra jaunā mūziķa ir cilvēks, kurš viņu pamanījis īstajā brīdī. Satikt pedagogu, kurš ierauga talantu un uzņemas atbildību to kopt, ir liela veiksme. Tieši tā pirms astoņiem gadiem Guntars Freibergs pamanīja Sonju. «Jau tad bija skaidrs, ka viņa ir ļoti talantīga. Apdāvināta, apķērīga un tehniski spējīga. Visus šos gadus esmu sekojis līdzi viņas attīstībai. Liels prieks bija, kad Sonja pati izrādīja vēlmi mācīties tieši pie manis. Viņa bija gatava braukt uz Ventspili, lai gan pati ir no Rīgas. Tas bija ļoti iepriecinoši, jo zināju, kā viņai palīdzēt pietuvoties augstam profesionālajam līmenim.»

Pedagogs novērtē audzēknes darba ētiku un disciplīnu. «Strādāt ar viņu ir viegli un patīkami. Ir skaidrs, ka audzēkne pati trenēsies un izpildīs savu individuālo darbu. Sonjai ir liela pārliecība par sevi, un tas palīdz uz skatuves justies droši.» Īsais sagatavošanās laiks uz nacionālo atlasi bija izaicinājums. «Nolikums skolās tika izsūtīts tikai mēnesi pirms pirmās kārtas. Ja jaunam mūziķim ir ambīcijas augt profesionāli, ir jāsaka jā dažādām iniciatīvām. Ilgi nedomājām, jo tā bija lieliska iespēja,» atzīmē Freibergs. «Nebija vietas šaubām. Ātri bija jāuzņemas atbildība, jāsagatavo programma un jāspēlē. Svarīgi bija nenomocīt sevi ar liekiem jautājumiem, vienkārši darīt un kļūt pārliecinātam,» atzīmē Freibergs.

Pedagogs palīdz audzēkņiem pārvarēt satraukumu, mudinot uzstāties, cik vien iespējams. «Bieža uzstāšanās mazina stresu. Pedagogam jāiedveš miers un pārliecība. Ja pasniedzējs ir satraukts un haotisks, tas maz ko palīdz.»

Par sajūtām rezultāta paziņošanas brīdi Freibergs saka: «Prieks un saviļņojums par Sonjas sasniegumu. Viņai izdevās kaut kas tik skaists viņas mūzikas karjerā, kas tikai sākas. Liels notikums, ko viņa atcerēsies visu dzīvi.»

Skolas vadība un atbalsts ir nozīmīgs. «Tas ir vēsturisks panākums, ar ko skola varēs ilgi lepoties. Atmosfēra skolā ir brīnišķīga. Ne velti tik daudzi pedagogi, ieskaitot mani, ir gatavi braukt no Rīgas un ieguldīt savu darbu. Pretimnākoši mācību apstākļi ļauj audzēkņiem augt, un visi kopā varam būt lepni par Sonju un skolu.»

Pedagogs uzskata, ka reģionālās skolas ceļš līdz starptautiskajai skatuvei varbūt ir nedaudz grūtāks, jo galvaspilsētā ir vairāk iespēju. «Tomēr reģioni šo atšķirību kompensē ar atbalstu, attieksmi un izpalīdzību, kā to lieliski dara Ventspils Mūzikas vidusskola. Skola bieži sedz līdzekļus meistarklasēm un citām iespējām, lai audzēkņi varētu attīstīties,» uzsver Freibergs. Pirms starptautiskā starta Freibergs Sonjai novēl: «Izbaudi procesu, izbaudi konkursu un pārstāvi Latviju ar godu, esmu pārliecināts, ka tu to darīsi.»

Konkurss paver iespējas

Pirmo reizi Latvija konkursā Eirovīzijas jaunie mūziķi piedalījās 1994. gadā. Pianiste Liene Circene tajā ieguva 2. vietu. Viņa jau sešus gadus dzīvo Ventspilī un strādā Ventspils Mūzikas vidusskolā kā koncertmeistare. Sarunājamies par toreizējiem notikumiem un to, kā tie sasaucas ar šodienu.

«Sonju Misiņu es zinu un patiesi priecājos. Esmu viņu dzirdējusi mācību koncertos. Tiklīdz viņa pieskaras instrumentam, telpā kaut kas mainās. Tur ir spēks, iekšējs miers un pārliecība. Protams, liela nozīme ir pedagogam. Sonjas skolotājs Guntars Freibergs ir izcils,» stāsta Liene.

Jautāju par viņas pašas dalību konkursā. Latvijas priekšatlasē viņa toreiz ieguva Grand Prix. «Patīkami, ka kāds to vēl atceras. Atlase notika konkursā Alternatīva. Balvā saņēmu baltas klavieres, kas joprojām kalpo kādā ģimenē. Un jāatzīst, televizors, ko ieguva pirmās vietas laureāts, tajā brīdī šķita daudz vērtīgāks,» smejas Liene.

Par savu gatavošanos konkursam viņa atceras: «Nebija viegli. Izcilā klavierspēles pedagoģe Anita Pāže mani neatlaidīgi virzīja cauri Friderika Šopēna Pirmajai balādei sol minorā. Toreiz šķita – cik var! Šodien esmu par to pateicīga. Konkursā satiekas ļoti spēcīgi mūziķi. Atceros, ka bija jāspēlē otrajā dienā. Klausoties citus dalībniekus, teicu skolotājai, ka uz skatuves negribu kāpt, jutos par vāju. Viņa mierīgi atbildēja: jā, konkurence ir pamatīga, bet tev ir tas, kā citiem nav. Šis teikums mani pavada vēl šodien.»

Spēlēt ar orķestri vienmēr ir īpašs brīdis. «Šis konkurss man atvēra daudz durvju. Deviņus mēnešus gadā pavadīju koncerttūrēs. Mājās biju tikai tik ilgi, lai pārkārtotu koferi. Piedāvājumi nāca paši.» Sonjai viņa novēl: «Nepazaudē sevi. Nenolaid rokas. Saglabā prieku pašā procesā. Konkurss var atvērt durvis, bet tavu vērtību tas nenosaka. Kad uzkāp uz skatuves, dari to ar pateicību. Varbūt kādam tieši šis vakars paliks atmiņā uz visu mūžu.» Un noslēdz: «Mēs daudz skrienam, bet mūzikā ir vieta, kur laiks apstājas. Un tur sākas patiesība.»

Eirovīzijas jaunie mūziķi
Kas tas ir: starptautisks klasiskās mūzikas konkurss jaunajiem instrumentālistiem (vecums 12–21), ko rīko Eiropas Raidorganizāciju savienība.
Notiek: reizi divos gados.
Vēsture: pirmo reizi notika 1982. gadā Mančestrā, Apvienotajā Karalistē.
Formāts: katrs dalībnieks uzstājas kā solists kopā ar orķestri tiešraidē koncertzālē. Pirms tam tiek rīkotas nacionālās atlases katrā valstī. Starptautiskajā finālā uzvarētāju nosaka profesionāla žūrija.
Latvijas dalība: Latvija konkursā piedalījusies piecas reizes no 1994. līdz 2002. gadam. Augstākais sasniegums līdz šim – 2. vieta, ko 1994. gadā izcīnīja pianiste Liene Circene. Pēc 24 gadu pārtraukuma Latvija atgriežas konkursā, pārstāvis izraudzīts nacionālajā atlasē Latvijas jaunais virtuozs.

Latvijas pārstāve 2026: sitaminstrumentāliste Sonja Misiņa. Skaties un jūti līdzi fināla translācijai no Erevānas, sestdien, 6. jūnijā, pl. 21.10, LTV1 un REplay.lv.