Ne tikai ēdiens

Nokļūt tur, kur ikdienā, visticamāk, tevi neviens neaicinās. Saprast, kāda rosība patiesībā notiek Latvijas laukos.

Pati esmu paguvusi šovasar pabūt Mājas kafejnīcās Alsungas un Ēdoles pusē. Un nedomāju, ka būtu tagad jāraksta kāds vērtējums, cik gards bija ēdiens, kāda bija apkalpošana un kāda – atmosfēra. Šis, manuprāt, galīgi nav ēdinātāju konkurss. Šeit tu piedalies un pieņem dažādību, pieņem to, ko katrs ir sarūpējis.

Esmu gan dzirdējusi cilvēkus, kuri iesēžas vērtētāja pozīcijā un sūdzas, ka bija ilgi jāgaida ēdiens, ka tas nebija garšīgs, ka pie viņiem nepienāca, ka saimnieki neaprunājās, kā bija solījuši, ka daļa no solītā ēdiena jau bija beigusies utt.

Tomēr, manuprāt, šis pasākums vispār nav par perfektumu. Ir jāatceras, ka te pārsvarā piedalās nevis ēdināšanas profesionāļi, bet gan vienkārši cilvēki, kuri atver savas mājas durvis un uzņem viesus. Un, ja gadās tā, ka viesu skaits ir neprognozēti liels, protams, tas ir liels izaicinājums. Arī profesionāļiem būtu.

Bet laikam to var saprast tikai tad, ja kaut reizi esi piedalījies kādas kafejnīcas, ēdnīcas vai restorāna darbā. Sēžot pie galdiņa un gaidot ēdienu, ticiet man, tas izskatās daudz, daudz vienkāršāk nekā virtuvē, kur viens aiz otra ienāk pasūtījumi.

Taču Mājas kafejnīcas, lai arī nosauktas par kafejnīcām, manuprāt, vispār nav par to. Šī pasākuma centrā nevajadzētu būt idejai par profesionāli sniegtiem ēdināšanas pakalpojumiem, bet gan iespējai piedāvāt to, ko mājas saimnieks pats vēlas. Arī kaut ko pavisam vienkāršu, nenoslīpētu, neprofesionālu, bet no sirds gatavotu.

Manuprāt, ēdiens ir tikai viena daļa no tā, ko sniedz šie pasākumi. Vai varbūt pat tikai iemesls, lai cilvēki satiktos, lai viesotos, sarunātos un baudītu Latvijas laukus.

Pagarināsim vasaru un izmantosim iespēju vēl līdz 13. septembrim apmeklēt Mājas kafejnīcas! Piemēram, šīs nedēļas nogalē var doties uz Roju un Mērsragu, bet nākamajā – uz Lībiešu krastu, Dundagas apkārtni, Dienvidkurzemes novadu, Tukumu un citām vietām.

Varbūt šoreiz nebrauksim ar domu vērtēt, bet vienkārši ar vēlmi piedzīvot. Jo Mājas kafejnīcu dienās, manuprāt, svarīgākais nav tas, vai viss ir perfekti. Svarīgākais ir tas, ka kāds ir atvēris savas mājas durvis un teicis: nāciet, es jums parādīšu savu daļiņu Latvijas.