Sagādā mīļus svētkus auklītēm

Sirsnīgus pateicības vārdus skolotāju palīgiem jeb auklītēm, kuras diendienā bērnudārzu grupās strādā kopā ar skolotājām, teica Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jēkabs Macpans un Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska.

Domes priekšsēdētājs pateicās skolotāju palīgiem par prasmi un gatavību arī stāties pedagoga vietā, ja rodas tāda vajadzība, piemēram, ja skolotājs saslimst. «Jūs neesat pieskatītāji – jūs esat tādi paši pedagogi, kas dala šo atbildību. Varbūt reizēm tas nav viegli, bet jūs tiekat galā. Paldies jums par jūsu darbu! Esmu pārliecināts, ka jūs arī turpmāk darīsiet visu iespējamo, lai mūsu bērni gan iegūtu vislabāko izglītību, gan būtu drošībā,» sacīja Vītoliņš.

Jēkabs Macpans ar pateicību atcerējās savus bērnudārza laikus Zvaigznītē. Viņš uzsvēra, ka skolotāja palīgi jeb auklītes ir cilvēki ar lielu mīlestību, kas saprot bērnu vajadzības un atradīs brīžus, kad pateikt labus vārdus.

Divas skolotāja palīdzes – Lija Skvorcova, kura strādā pirmsskolas izglītības iestādē Saulīte, un Endija Vangrava no Zvaigznītes – saņēma Ventspils pašvaldības Atzinības rakstu par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu pirmsskolas izglītības atbalsta nodrošināšanā.

Savukārt Izglītības pārvaldes Pateicības rakstus par atbildīgu attieksmi pret darbu, pozitīvas un atbalstošas vides veicināšanu, kā arī individuālu pieeju audzēkņiem saņēma pedagoga palīgi Jolanta Pujate no Varavīksnes, Nataša Cubera un Andīna Veinberga no Bitītes, Inese Lapiņa no Eglītes, Evita Cīrule, Kitija Fūrmane un Laila Triguba no Rūķīša, Sabīne Pāvelsone, Antra Upmane un Liene Brunovska no Saulītes, Ilona Elpere no Vāverītes, Arta Zinčenko un Gita Plūme no Zvaigznītes.

Padot bērnam roku

Lija Skvorcova aizvadījusi bagātīgu darba mūžu bērnudārzā Saulīte, kur viņa strādā kopš 1987. gada. Pirmos desmit gadus strādājusi kā audzinātāja, bet tad laiki mainījušies un, lai turpinātu strādāt par pedagogu, bija jāmācās. Lija izlēmusi to nedarīt un turpināt strādāt kā auklīte. Tagad Lija aktīvās darba gaitas ir noslēgusi, tikai atnāk palīgā, kad nepieciešams kādu aizvietot, un neliedz savu padomu kolēģiem, kuriem tas nepieciešams. Kolēģi Liju raksturo kā ļoti sirsnīgu un profesionālu.

Mīlestība pret bērniem un cieņa pret bērnu vecākiem un kolēģiem ir tas, kas daudzus gadus ļāvis Lijai no rīta celties un nākt uz darbu ar prieku. «Man ir palaimējies strādāt tādā vidē, kur kolektīvs ir draudzīgs, atsaucīgs un atbalstošs. Šajā kolektīvā esmu jutusies labi un priecājos, ka esmu pamanīta un novērtēta. Paldies saprotošajai un sirsdssiltajai vadītājai Laimai Znotiņai un Izglītības pārvaldei!» saka Lija Skvorcova.

Lija uzskata, ka viņai ir laimējies – kolēģi, ar ko strādāts grupā, vienmēr ir bijuši ļoti jauki. No darba pirmsākumiem ar siltumu Lija atceras iespēju strādāt kopā ar Rutu Skuju, ļoti labu pedagogu, bet visilgāk strādāts plecu pie pleca ar Ievu Kārkliņu un Ļudu Šķēli – Pelīšu grupā ar abām kolēģēm kopā kā cimds ar roku nostrādājušas 15 gadus. Lija ir pārliecināta – laba sadarbība ar kolēģēm ir ļoti būtiska, un bērni to jūt. Skolotājām un viņu palīgam ir jābūt vienotai komandai, kurā visi strādā kopā, nešķirojot darbus un viena otrai palīdzot.

Auklītes loma grupā ir svarīga, palīdzot bērniem iejusties. «Esmu centusies rūpēties par bērnu labjūtību, lai bērns būtu drošībā, priecīgs un gaidīts bērnudārzā,» saka Lija. Viņasprāt, auklītes darbā ir būtiski just mīlestību pret mazajiem ķipariem un sajust, kas viņiem ir vajadzīgs: «Jājūt tas brīdis, kad bērnu vajag uzmundrināt, kad viņu vajag samīļot. Citreiz vienkārši padot viņam roku, lai viņš justos drošībā.»

Lija priecājas par saviem audzēkņiem, kuri jau izauguši lieli un guvuši panākumus. Ir patīkami, kad bijušie audzēkņi atnāk ciemos, gadās, ka bērnudārza skolotājas un auklīti ielūdz uz skolas izlaidumu. «Gadi ir paskrējuši, un nu es strādāju kopā ar savu audzēkni Aneti, kura ir mīļa un jauka skolotāja,» priecājas Lija.

Brīvajā laikā Lijai ļoti patīk cept kūkas. Ar tām viņa svētkos lutina arī kolēģes. Bet vasarās Lija izbauda došanos pie dabas makšķerēt, sēņot, ogot. Makšķerēšana ir vaļasprieks, ko Lija dala ar vīru, un viņas lielākā noķertā zivs ir bijusi 9 kg smaga līdaka. 

Bērnudārzs iekrita sirdī

Endija Vangrava Zvaigznītē strādā kopš 1994. gada. Kolēģi viņu raksturo kā cilvēku, kas vienmēr draudzējas ar humoru un bērniem ir kā patvēruma sala, pie kuras var atnākt un sajusties droši. Endija atceras – mācoties Ventspils 5. vidusskolā, bijis jāiet praksē dažādās vietās – slimnīcā, aptiekā, arī bērnudārzā. «Bērnudārzs iekrita sirdī,» saka Endija. Pēc tam mācījusies vakarskolā, un tiem, kam nebija darba, bija jāiet mācīties arodu mācību ražošanas kombinātā. Tā Endija sāka mācīties arodu bērnudārzos – sākumā Saulītē, pēc tam Pienenītē. Saņēmusi apliecību, kas ļāva strādāt par audzinātāju, Endija nonāca Zvaigznītē un sākotnēji astoņus gadus bija audzinātāja. Mainoties sistēmai, ar vidējo speciālo izglītību vairs nepietika, bija jāmācās, lai iegūtu augstāko izglītību. Bet tas maksāja lielu naudu, tāpēc Endija izlēmusi turpmāk būt par auklīti.

Endija ir ļoti pieradusi pie sava darba, bērnudārza un kolēģiem. Kad ir atvaļinājumā, viņa ilgojas pēc sava dārziņa. Jau 15 gadus Endija strādā vienā komandā kopā ar skolotāju Anitu Fogeli. Ilgajos darba gados saradušas kā cimds ar roku un zina, ka viena uz otru var paļauties. «Ļoti svarīgi ir, lai kolēģu starpā ir saskaņa, lai bērniem tiek izvirzītas vienādas prasības,» saka Endija. Viņa novērtē to, ka Zvaigznītē ir ļoti draudzīgs kolektīvs. Tāpat kā Lija, Endija ir pateicīga par to, ka pašvaldība viņas darbu ir pamanījusi un novērtējusi, piešķirot apbalvojumu.

Visvairāk savā darbā Endijai patīk bērnu mīlestība. Tāpat kā ģimenē, arī bērnudārzā ir labākas un grūtākas dienas, bet, kad bērni pasaka kaut ko jauku, viss grūtais aizmirstas. Endija priecājas, ka bērniem patīk pašiem tikt galā ar dažādiem darbiņiem, tā attīstot pašapkalpošanās prasmes. Auklīte novērojusi, ka mūsdienu bērniem ļoti patīk tīrīt, saslaucīt, sakopt – uz to bērni nav mudināmi. Auklīte arī palīdz bērniem sagatavoties skolai – izstāsta, kā tur viss būs, lai nav lielu pārsteigumu. Endija priecājas, kad bijušie audzēkņi atnāk ciemos uz savu grupiņu. Ir patīkami dzirdēt, ka bērni novērtē to, cik labi bija bērnudārzā un ka gribētos te nākt atkal. Reizēm uz ielas sveicina bijušie audzēkņi, bet Endijai ir grūti viņus atpazīt, jo izauguši tādi lieli vīri!

Vaļas brīžos Endija relaksējas, pavadot laiku kopā ar saviem mājdzīvniekiem – kaķiem un suni, ar kuru viņa labprāt dodas garās pastaigās.