Ģenerālis: Nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais drons bijis apzināti virzīts Latvijas virzienā

Negadījums noticis aptuveni kilometra attālumā no Svarinciem, kas ir Svariņu pagasta centrs. Incidenta vietai tuvākā sādža atrodas apmēram 300-400 metru attālumā.

Notikuma vietā atrastas drona atlūzas. Notikuma vietā atrodas Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas un Valsts robežsardzes vienības.

Patlaban nav pierādījumu, ka Latgalē nokritušais un ar kaujas galviņu bruņotais drons būtu apzināti virzīts Latvijas virzienā, trešdien žurnālistiem teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.

Leščinskis informēja, ka aizvadītajā naktī Latvijas gaisa telpā novēroti divi neatpazītu lidojošu objektu incidenti. Pirmais incidents konstatēts plkst. 00.51, kad sensoros pamanīts neatpazīts objekts. NBS aktivizēja pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz pretgaisa aizsardzības pozīciju.

Grupa bija ceļā, kad pēc visām indikācijām esošais drons ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas. Tālāk drons turpināja lidojumu gar Latvijas un Baltkrievijas robežu un tālāk virzījies gar Krievijas robežu, bet pēcāk ielidojis Krievijas gaisa telpā. Kopumā šis incidents ilga aptuveni 24 minūtes jeb noslēdzās plkst. 1.16.

Pēc neilga laika aptuveni plkst. 2.19 NBS sensoros pamanīja, ka Latvijas gaisa telpai arī no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts. NBS sekojuši šim objektam, taču tas pazudis no radaru magnētisko sensoru redzesloka aptuveni 20 minūtes. Vienlaikus bijušas indikācijas akustiskajos sensoros, ka objekts turpina lidojumu. NBS aktivizējusi pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz notikuma vietu. "Kamēr grupa bija ceļā, objekts detonēja Krāslavas novadā provizoriski plkst. 2.35," norādīja ģenerālis.

Ģenerālis arī vērsa uzmanību, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, kas izskaidro, kāpēc tas bija ārpus lielajām radaru sistēmām.

Par drona izcelsmes valsti ģenerālis negribēja spekulēt, līdz ar to viņš nevarot apstiprināt, vai tas ir Krievijas, vai Ukrainas drons. "Patlaban nav pierādījumu, ka tā būtu specifiski organizēta operācija no Krievijas," uzsvēra ģenerālis.

Drons pēc detonācijas ir sadalījies, un tā sastāvdaļas ir izkaisītas, līdz ar to armijas un iekšlietu dienesti patlaban nodarbojas ar drona atlieku savākšanu.

Leščinskis norādīja, ka drona notriekšana būtu iespējama, jo pastāv normatīvais regulējums, kas to pieļauj.

Ģenerālis norādīja, ka reaģēšana uz dronu Latvijas gaisa telpā bijusi operatīva - grupa izbrauca uz notikuma vietu piecas minūtes pēc indikācijām, provizoriskais ierašanās laiks notikuma vietā bija pusstunda, taču detonācija notika desmit minūtes pēc izbraukšanas.

Grupa pārvietojusies ar apvidus auto, kurā bijuši speciāli konteineri ar kaujas munīciju. Leščinskis skaidroja, ka jebkuri šķēršļi, piemēram, meži vai reljefs, var traucēt redzamību un piekļuvi mērķim.

Leščinskis skaidroja, ka lēmums par drona notriekšanu tiktu pieņemts, ja gaisa telpa virs incidenta būtu slēgta un pretgaisa aizsardzības vienība atrastos noteiktās pozīcijās, kurās spētu dronu identificēt un neitralizēt.

Iepriekš noteiktās pozīcijās ir definēti šaušanas sektori un izvērtēti iespējamie riski par objektu krišanas vietām.

Ja būtu nepieciešams notriekt dronu, tad šim mērķim izmantotu RBS raķetes.

Turpmāks apdraudējums civiliedzīvotāju un Latvijas gaisa telpas drošībai nav konstatēts, pauž ministrija un atzīmē, ka civiliedzīvotāji nav cietuši un nav nodarīts bojājums civilajai infrastruktūrai.