Pirmsskolas īsteno jauno pieeju

Pirmsskolas izglītības iestāde Bitīte kolektīvs jauno pieeju pilnīgi visu vecumu grupās ieviesa jau krietni agrāk – 2018. gada pavasarī. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Aija Ščelkaļina stāsta, ka izglītības iestādē jaunie principi ieviesti pamazām pēc pirmsskolu vadītājiem organizētiem kursiem. Būtiskākā atšķirība starp jauno pieeju un veco, kā skaidro Elīna Bondare, vadītājas vietniece izglītības jomā, ir tā, ka visi bērni vairs vienlaicīgi nedara vienu darbu, bet bērns pats izvēlas, kurus no skolotājas piedāvātajiem uzdevumiem izdarīs konkrētajā dienā. Ja agrāk visa grupiņa kopīgi aplicēja, visiem bija vienādi darbiņi, un skolotāja tos pielaboja, lai visi būtu skaisti, tagad uzmanības centrā ir bērna izvēle un atbildība par to, lai darbs tiktu paveikts līdz galam. Protams, bērns arī jaunajā pieejā saņem skolotāja atbalstu un padomu. Turklāt vairāk nekā līdz šim mācību procesā līdzdarbojas arī skolotāju palīgi jeb auklītes.

Kā minēts kompetenču pieejas prezentācijas materiālos, jaunajā pieejā bērns ir «pētnieks un darītājs», savukārt skolotājs ir «bērna mācību plānotājs, novērotājs, līdzdalībnieks un virzītājs».

Pirmsskolas skolotāja Anete Andersone strādā ar pašiem vecākajiem bērnudārza audzēkņiem, kuri šā gada rudenī uzsāks skolas gaitas. Anete ievērojusi, ka bērni kļuvuši daudz patstāvīgāki, viņiem patīk, ka paši var plānot savu darbošanos.

Grupā ir vairāki centri, un katrā no tiem grupas skolotājas ir sagatavojušas uzdevumus par izvēlēto tēmu. Piemēram, ir centri Krāsu pasaule, Čaklās rociņas, Rēķinātājs, Gudrs vēl gudrāks, Burtotājs, Rakstu glīti un Mazais pētnieks. No rīta atnākot uz grupiņu, bērns izvēlas, kurā no centriem šodien darbosies, un to atzīmē, piespraužot savu vārdiņu grupā iekārtotajā plānotājā pie sienas. Bērni zina, ka vienā centrā vienlaikus var darboties ne vairāk kā četri bērni. Ja mazā grupiņa viņu interesējošā centrā jau nokomplektēta, jāizvēlas kāds cits, bet te var atgriezties, kad vieta atbrīvojusies. Kad darbiņš paveikts, bērns izvēlas nākamo centru. Ja ir vēlēšanās, bērns, kad paveicis divus darbiņus, var atgriezties kādā centrā vēlreiz, piemēram, ja mājturības centrā Čaklās rociņas vēlas uzšūt ne tikai savu burtu, bet arī mammas vai tēta. Skolotājas vērojumi liecina, ka visvairāk bērnus aizrauj praktiski uzdevumi, piemēram, šūšana, mērīšana.

Sagatavošanas grupiņas audzēknes Katrīna un Sabīne pastāsta, ka ir labākās draudzenes, tāpēc savus dienas uzdevumus abas plāno kopā un darbojas kopā. Kā pirmo viņas parasti izvēlas grūtāko uzdevumu, lai pēc tam ātri varētu izdarīt vieglākos. Parasti vienā dienā viņas paveic trīs uzdevumus – vienu grūtāku un divus vieglākus. Piemēram, iepriekšējā dienā viņas iesākušas ar rēķināšanu, bet mūsu tikšanās dienā – ar burtu rakstīšanu.

Agrāk tēmu plānu sagatavoja izglītības iestādes vadība, tagad tās ir grupu skolotāju ziņā, bet nereti tēmas izvēlas paši bērni. Šonedēļ sagatavošanas grupā ir tēma Klāt jauns gads, un tajā iekļauti tādi jēdzieni kā laiks, pulkstenis, mēneši, gadalaiki. Bērni, veicot uzdevumus, iemācās vēl citas lietas, piemēram, starp valodas uzdevumiem ieslēpies divskanis ie. Grupā ir īpašs stūrītis, kurā bērni var uzrakstīt, ko vēl viņi gribētu iemācīties vai uzzināt. Šobrīd tur lasāmi šādi ieraksti: kāds ir laiks Āfrikā; kādēļ citur ir karsti; Anglijas laiks; atmosfēra. Abas grupas skolotājas cenšas rast atbildes uz bērnu uzdotajiem jautājumiem, un nereti kāds no jautājumiem tiek izvērsts kā vesela tēma. Arī šobrīd skolotājām radusies ideja bērna ierakstu par atmosfēru izvērst plašāk, caur dažādiem uzdevumiem piedāvājot iepazīt tādus jēdzienus kā kosmoss, zeme, saule. Tāpat par tēmu var kļūt arī citas lietas, kas bērnu dzīvē konkrētajā brīdī ir svarīgas, piemēram, kāda multfilma. Pašiem mazākajiem ir vairāk pedagogu piedāvātās tēmas, taču tāpat viņi ņem vērā to, kas bērnus vairāk interesē, turklāt pielāgojot tēmas tā, lai interesanti būtu gan puišiem, gan meitenēm.

Katrīna un Sabīne stāsta, ka dārziņā sanāk laika arī paspēlēties. Pedagoģes skaidro, ka centros bez konkrētiem uzdevumiem, kas bērniem jāpaveic, tiek piedāvāti arī papildus materiāli, un darbošanos ar tiem bērni nereti uztver kā spēlēšanos. Taču piektdienas grupā ir mantu dienas, kuras bērni ļoti gaida, jo tie, kuri savus darbiņus nedēļas laikā izdarījuši, var mierīgi spēlēties. Vēl šajās dienās vairāk nekā citās skolotājas velta laiku individuālam darbam ar audzēkņiem, attīstot viņu lasītprasmi. Ikdienā neizpaliek arī aktivitātes svaigā gaisā.

Runājot par jaunās pieejas izaicinājumiem, skolotājam, gatavojoties nodarbībām, jāiegulda daudz vairāk darba, atzīst skolotāja Anete. Tā kā skolotāji ņem vērā, ko bērni vēl vēlas uzzināt un noskaidrot, nepieciešams laiks, lai sagatavotu atbildes uz viņu jautājumiem. Taču mūsu pilsētas pirmsskolu pedagogiem atšķirībā no citām pašvaldībām tiek apmaksātas tikai 0,85 slodzes. Tāpēc grupu pedagogiem ir maz laika, lai savstarpēji sadarbotos, lai pārrunātu, kā bērniem ir veicies, un plānotu kopīgo darbu. Realitātē skolotājas bieži strādā ārpus sava darba laika.

Pedagoģes novērojušas, ka, ieviešot jauno pieeju, bērni ir vairāk motivēti darbam, labprāt sadarbojas un izpalīdz cits citam. «Bērns bērnam ir labāks skolotājs nekā pieaugušais,» piebilst vadītājas vietniece. Šī pieeja radina bērnus pie atbildības un patstāvības, māca plānot savu darbu.

Uz jautājumu, vai dienas beigās bērni nav ļoti noguruši, skolotāja Anita atbild, ka, tieši otrādi, bērni ir esot enerģijas pilni. Bērni, kuri šobrīd apmeklē sagatavošanas grupas, būs pirmie, kam kompetenču pieeja būs arī skolā. Iepriekš pedagogi pauduši bažas, ka bērniem, kuri pieraduši aktīvi darboties interešu centros, būs grūti nosēdēt skolas solā. Bitītes pedagogi uzskata, ka šādai problēmai nevajadzētu būt, jo šie bērni būs jau pieraduši strādāt patstāvīgi un raduši pie atbildības. Ja arī skola piedāvās bērnam nevis 40 minūtes sēdēt solā, bet pašam izzināt, pētīt un aktīvi darboties, problēmām nevajadzētu rasties.

Bērniem visvairāk patīk praktiski uzdevumi, piemēram, šūt burtiņus. Jaunā pieeja būvēta tā, lai novārtā nepaliktu arī tie uzdevumi, kur jāpieliek vairāk pūles.

Jaunā kompetenču pieeja ieviesta itin visās pirmsskolas grupās. Aktivitāšu centri tiek piedāvāti arī divgadniekiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.