Vienas prakses stāsts

Paliekot pie pēdējā, vietas izvēle nereti sagādā zināmas raizes. Tomēr reizēm, kad atrasta konkrēta iestāde un parakstīts līgums, students pat nenojauš, ka grūtības tikai tagad sāksies.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes 4. kursa studente Anastasija Ļebedeva nolēma praksi iziet Anglijā tulkošanas aģentūrā Absolute Interpreting & Translations Ltd. Aģentūras īpašnieks piekrita viņu pieņemt darbā. Pirmais pārpratums notika vēl pirms došanās uz ārzemēm – lai arī līgums jau bija parakstīts, priekšnieks neilgi pirms prakses sākuma pavēstīja, ka vietas sākotnēji norunātajā Londonas birojā nav, tādēļ vajadzēs braukt uz Birmingemu.

Ierodoties Anglijā, nepatīkamie pārsteigumi turpinājās – gaiši iekārtotā kabineta vietā Nastjai vajadzēja strādāt mazā garāžas telpā, kas bija pielāgota birojam. Studente saskārās arī ar tādām sadzīves problēmām kā galda trūkums virtuvē, pie kura varētu paēst pusdienas, bērna raudas, kas bija atstāts blakusistabā bez pieskatīšanas, jo vecāki – aģentūras īpašnieki – bija aizņemti darbā, kā arī priekšnieka atteikums iegādāties klaviatūras uzlīmes ar krievu burtiem. Pienākumi arī krasi atšķīrās no līgumā atrunātajiem: «Līgumā bija norādīts, ka es veikšu sekretāres pienākumus, rezervēšu tulkotājus klientiem un vismaz divas stundas dienā tulkošu aģentūras mājaslapu. Patiesībā izrādījās, ka lielāko darba dienas daļu man vajadzēja atbildēt uz tālruņu zvaniem, tādēļ ne par kādām divām tulkošanas stundām dienā nevarēja būt ne runas.»

Kad studente bija nostrādājusi trīs nedēļas, viņa nolēma aprunāties ar aģentūras īpašnieku; sarunas laikā izskanēja viss, kas viņu neapmierināja. Diemžēl solījumi par darba apstākļu uzlabošanu netika izpildīti.

«Pārdomāju vēlreiz situāciju un nolēmu aiziet no tik apšaubāmas kompānijas. Savukārt aģentūras īpašnieks man piedraudēja, ka sazināsies ar savu advokātu un man vajadzēs maksāt kompensāciju, jo kompānija cietīs zaudējumus, pazaudējot darbinieku, proti, mani. Līgumā netika iekļauts punkts par līguma laušanu, darbiniekam aizejot, nebija pieminēta arī nekāda kompensācija, tāpēc nolēmu, ka varu mierīgi aiziet, stāsta studente. – Pēc tam savā e-pastā sāku saņemt draudu vēstules, teksts bija rakstīts milzīgiem, biedējoši sarkaniem burtiem, bet pēc tam saņēmu zvanu, kur priekšnieks tālruņa otrā galā sāka atklāti kliegt un draudēt.»

Meitenei bija pilnīgi skaidrs, ka samilzušais konflikts mierīgi nebeigsies, tāpēc pēc draugu ieteikumiem viņa vērsās pie organizācijā Citizens Advice Bureau, kas nodarbojas ar konfliktu risināšanu starp darba devēju un darbiniekiem. Tur viņai piedāvāja bezmaksas advokātu, kurš studentei pastāstīja, ka viņai ir tiesības jebkurā brīdī pamest negodīgu darba devēju, jo ir praktikante, kas algu nesaņem, un organizācijā strādā mazāk par mēnesi.

Par spīti savai rūgtajai prakses pieredzei ārzemēs, Nastja iesaka visiem topošajiem praktikantiem, kuri vēlas savus spēkus izmēģināt ārzemēs, ticēt sev un nepieciešamības gadījumā droši cīnīties par savām tiesībām: "Ja esat nonākuši līdzīgā situācijā, vispirms apkopojiet uz faktiem balstītu, patiesu informāciju par to, kam tieši jūs nepiekrītat, kāpēc gribat aiziet no firmas. Vispirms apspriediet visas problēmas ar darba devēju, iespējams, viņš mainīs savu attieksmi pret jums vai darba apstākļiem. Ja ne, tad atcerieties par organizāciju Citizens Advice Bureau, kur vienmēr var saņemt bezmaksas padomu un palīdzību. Galvenais – nekādā gadījumā nebaidīties un iet uz priekšu, tad noteikti viss izdosies!"