Svešvalodu pasniedzēja Zane Pētersone dzīvo un strādā Rīgā, bet, studējot Ventspils Augstskolā, bija viena no tām, kas iesaistījās studentu labdarības projektā Radi brīnumu un palīdzēja Bērnu fonda Ventspils nodaļas vadītājai Ievai Sāmītei-Cērpai organizēt un vadīt nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām.
Arī tagad Zane palaikam ierodas Ventspilī, jo augstskolas Mūžizglītības nodaļā pasniedz norvēģu valodu.
Kur tu tāda vispār gadījies, kādas ir tavas saknes?
– Esmu izaugusi skaistajā un romantiskajā Bigauņciemā; manā uztverē šī vieta joprojām ir labākā Latvijā. Sākumā mācījos mazā pagastā skoliņā, pēc tam devos uz lielāku – Jūrmalas 1. valsts ģimnāziju.
Vēlējos studēt publiskās attiecības un biju izplānojusi, ko un kā Rīgā darīšu, tomēr 12. klases beigās radās doma atbraukt uz Ventspili; šeit uzreiz sajutos kā mājās. Augstskolas cilvēki teica: «Nāc pie mums!», un šī attieksme, salīdzinot ar to, ko jutu Rīgā, ievērojami atšķīrās – turklāt par labu Ventspilij.
Valodas tevi saistīja jau bērnībā?
– Vispār jā. Manā klasē bija daudz māksliniecisku un radošu personu, un visi nez kādēļ izdomāja, ka Zane būs teicamniece. Tā no normālas skolnieces pārtapu teicamniecē. Man patika literatūra, jājamzirdziņš bija kultūras vēsture. Piedalījos dažādās olimpiādēs, iesaistījos Neatkarīgās rīkotajā jauno žurnālistu skolā.
Visu interviju lasiet šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!
Komentāri (0)