Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš paudis pārliecību, ka Eiropas komisija (EK) atbalstīs sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību tikai Rīgā, bet, ja nolems būvēt Klaipēdā vai Ventspilī - naudu nedos.

Komentējot asās diskusijas par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu, Kariņš norādīja, ka tās notiek tikai politikas dēļ. Tā, piemēram, Lietuva uztur šādu diskusiju, jo tā vērsta uz vietējo vēlētāju. "Lietuvas atkarība no Krievijas gāzes ir vēl lielāka nekā Latvijā, un viņu vēlētājs prasa tūlītējus rezultātus, tāpēc viņi te taisa visādas kustības," sacīja Kariņš, piebilstot, ka bez Latvijas līdzdalības Lietuva neko neatrisinās.

Savukārt, runājot par diskusiju Latvijas iekšpolitikā, Kariņš norādīja uz Zaļo un zemnieku savienību, kas cieši saistīta ar Ventspili. "Mūsu valstī veidojas jau tāda bēdīga tradīcija, - ja ir ES naudas, tad tām, protams ir jāiet uz Ventspili. Tikai šoreiz tās ir tukšas cerības tiem, kas argumentē par labu Ventspilij," sacīja Kariņš, piebilstot, ka EP ziņojumā "Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020.gadam un pēc tam" skaidri sacīts, ka finansiālu atbalstu gūs tikai pats lētākais projekts ar vislielāko atdevi.

EP plenārsesijā Strasbūrā šodien paredzēts balsojums par ziņojumu "Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020.gadam un pēc tam", kas ietver risinājumus, kā izbeigt Baltijas valstu enerģētisko izolētību un atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Viens no galvenajiem ziņojuma sagatavotājiem jeb līdzziņotājs ir deputāts Krišjānis Kariņš.

Ziņojums paredz ES finansiālu atbalstu enerģētiskās izolētības izbeigšanai. Lai Baltijas valstis varētu pretendēt uz šo finansējumu, tām jāvienojas par kopīgu sašķidrinātās gāzes termināli.

Ziņojumā aizstāvēta vienota enerģētikas tīkla izveide Eiropā, kas nodrošinās drošu energoresursu plūsmu un izbeigs "enerģētikas salu" pastāvēšanu. Vienots ES enerģētikas tirgus palielinās ne tikai piegādes drošību, bet arī nodrošinās zemāko iespējamo cenu mūsu patērētājiem. Tas pavērs arī daudz labākas iespējas atjaunojamo energoresursu iekļaušanai enerģētikas tirgū.

Ziņojumā iestrādāti arī kritēriji jaunu enerģētikas infrastruktūras objektu būvniecībai: iekļaušanās kopējā tirgū, konkurences palielināšana, tirgus koncentrācijas samazināšana, tirgus likviditāte, atkarības no viena piegādātāja risināšana un enerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, iekļaušana tirgū.

Līdz ar EP balsojumu noslēdzas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pusgadu ilgušais darbs pie ES enerģētikas infrastruktūras attīstības, kas kalpos kā pamats EK likumdošanas iniciatīvai.

Foto: foto.lu.lv

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: