Griezīs, palielinās, mazinās

Savu vērtējumu pauduši aizdevēji, bet Saeima nobalsojusi par jauniem nodokļiem. Opozīcija savukārt izmantojusi Satversmē noteiktās iespējas apturēt vairāku pieņemto lēmumu izsludināšanu.

Neskatoties uz opozīcijas partiju iebildumiem, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā apstiprinājusi šī gada budžeta grozījumus. Tie paredz samazināt valsts  izdevumus par 6,8 miljoniem latu, bet budžeta ieņēmumus palielināt par 102 miljoniem.

Diemžēl valsts kasi papildinās arī uz nodokļu paaugstinājuma rēķina. Pieņemtie grozījumi nozīmē akcīzes nodokļa paaugstināšanu cigaretēm, stiprajam alkoholam un dīzeļdegvielai jau no šī gada 1. jūlija. Līdz ar grozījumiem tiek paaugstināts arī azartspēļu nodoklis, kā arī noteikts vairāku pabalstu ierobežojumus līdz pat 2014. gada nogalei. Grozījumi paredz arī izdevumu samazinājumu valsts pārvaldē un mazākas mērķdotācijas pašvaldībām.

Saeimas pozīcijas atbalsts valdības priekšlikumiem ceturtdien apzīmogoja vienošanos par starptautisko aizdevēju nosacījumu izpildi. Tie tika pieņemti dienā, kad noslēdzās Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārskata misija Latvijā. Aizdevēji aizbrauca, ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku vienojušies par 150–180 miljons latu lielu budžeta konsolidāciju nākamajā gadā, budžeta deficītu zem 3% no IKP, kā arī par turpinājumu cīņā ar ēnu ekonomiku. Vienošanās panākta arī par strukturālajām reformām izglītības un veselības aprūpes jomā. Tostarp valdība solījusi turpināt darbu pie sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas koncepcijas ieviešanas.

Lai arī Aivars Lembergs, tiekoties ar aizdevējiem, pārliecinājās, ka diskusijas par aizdevuma termiņa pagarinājumu ir iespējamas, finanšu ministrs šo jautājumu no dienaskārtības noņēmis.

Lembergs izsaka nožēlu, ka ministrs un premjers pievienojies banku lobiju pārstāvjiem un, pat neskatoties uz faktu, ka Latvijas Banka atbalsta termiņa pagarinājumu, «iemeta plinti krūmos».  Kā pozitīvu Lembergs uzsver ziņu, ka 300 no 600 miljoniem eiro, kas no aizdevuma rezervēti banku sektora stabilizācijai, valdība varēs izmantot budžeta deficīta segšanai.

Tomēr Lemberga uzsākto sarunu par iespēju šo naudu izmantot ekonomikas veicināšanai valdības vadītājs nav turpinājis. Lembergs to skaidro ar faktu, ka aizdevēji ir banku lobijs un ekonomikas izaugsme Latvijā viņiem nav izdevīga, jo ir pretrunā ar veco ES dalībvalstu interesēm.

Premjers Valdis Dombrovskis savukārt uzsver, ka pieņemtie budžeta grozījumi un īstenotās «nopietnās, kaut arī nepopulārās» finanšu stabilizācijas programmas likušas pamatu tādam 2012. gada budžetam, kas atbilstu Māstrihtas kritērijiem un tuvina Latviju eirozonai 2014. gadā.

Tomēr valdības patoss jau ticis piezemēts. Opozīcijas partijas savākušas 37 deputātu parakstus, lai lūgtu prezidentam apturēt pieņemtos grozījumus vairākos likumos, kas paredz, ka ierobežojumi slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem tiks saglabāti līdz pat 2014. gada beigām.

Līdz ar to Valsts prezidents Valdis Zatlers uz diviem mēnešiem apturējis likuma grozījumus. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars informē, ka šajā laikā tiks izsludināta parakstu vākšana. Ja tiks savākti vienas desmitās daļas iedzīvotāju paraksti, būs jārīko tautas nobalsošana par attiecīgajiem likumprojektiem.

Lai arī Satversmes 73. pants paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu, 2008. gada referendums likumā Par valsts pensijām jau ir precedents. Ja nepieciešamo paraksta skaitu nesavāks, Zatlers izsludinās pieņemtos likumus un tie stāsies spēkā.