100 latu stipendijas deformē darba tirgu

Savas bažas šajā sakarā jau publiski paudušas kompānijas, kas nodarbojas ar personāla atlasi. Tās saskārušās, ka starp bezdarbniekiem Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas nevēlas, nevar un nav gatavi strādāt. Ventspilī ir tāpat vesela virkne uzņēmumu, kas ilgstoši nevar atrast vajadzīgās kvalifikācijas speciālistus, kaut arī nodarbinātības valsts aģentūras filiālē reģistrēti vairāk nekā 2600 bezdarbnieku.

Piemēram, jaunais māju moduļu būvniecības uzņēmums Bau-How meklē darbiniekus visā Latvijā. Uzņēmuma vadītājs Vladimirs Čamāns skaidro, ka Latvijas darba tirgū ir ārkārtīgi maz piedāvājumu saistībā ar inženiertehniskajām profesijām. Pastāv arī tāds viedoklis, ka pašreizējo absurdo situāciju darba tirgū veicina darba praktizēšanas programma bezdarbniekiem, izmaksājot viņiem 100 latu stipendiju.

Programmu finansē Eiropas sociālais fonds. Starp cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, arvien vairāk ir tādu, kas izvēlas strādāt par 100 latu pabalstu darba praktizēšanā, nevis meklēt patstāvīgu darbu. Bez darba esošajiem praktikantiem liek darīt ne pārāk atbildīgu un zemi kvalificētu darbu.

Turklāt pašvaldība spiesta radīt tam speciālas darba vietas, jo saskaņā ar programmas finansēšanas nosacījumiem, praktikanti nevar būt nodarbināti komercuzņēmumos. Piemēram, Komunālajā pārvaldē nodarbinātie praktikanti ravē nezāles starp ķieģelīšiem pilsētas ielās. Dārzniece Zane Makrecka piekrīt, ka efektīgāk ir nezāles izdedzināt vai iznīcināt ar ķimikāliju palīdzību nekā ravēt tās ar rokām.

«Taču, ja reiz mums ir praktikanti, tad viņi ir jānodrošina ar darbu,» viņa piebilst. Komunālajā pārvaldē tagad strādā vairāk nekā 100 praktikantu. Darba organizators Uldis Titajevs saka, ka praktikanti veic tādu darbu, kuru diez vai piekristu darīt patstāvīgie darbinieki, – vāc sadzīves atkritumu kaudzes pilsētas nomalē, atkritumus gar šaursliežu dzelzceļu un pilsētas mežā aiz 9-stāvu mājām, izcērt krūmus.

Daudzi pilsētas nostūri, pateicoties praktikantiem, tagad ir sakārtoti. Tomēr Titajevs piekrīt arī tam, ka praktikantu vislielākā problēma ir disciplīna. Daudzi noguļ darba sākumu vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, ar daudziem nācies lauzt līgumu dzeršanas dēļ. Par praktikantu attieksmi pret darbu daiļrunīgi liecina fakts, par kuru Ventas Balsij pastāstīja vienā no pilsētas iestādēm: praksē nodarbināta sieviete uzrakstīja sūdzību par vadītāju, jo viņai... esot jāstrādā 8 stundas dienā.

Daži Ventas Balss aptaujātie eksperti uzskata, ka 100 latu stipendiju programma deformē darba tirgu. Bet viena no politiskajām partijām to nosaukusi par Latvijas ceļazīmi uz lēnu nāvi. Daži politiķi un uzņēmēji ir pārliecināti: tā vietā, lai bezdarbniekiem maksātu stipendijas, šo naudu būtu labāk novirzījuši uz patstāvīgu darba vietu izveidi vai bezdarbnieku profesionālu apmācību.

Piltenes mēbeļu ražotnes Ētoss vadītājs Ēriks Cimermanis atminas, ka pagājušajā gadā viņa uzņēmumam bija vajadzīgi kvalificēti darbinieki, tādēļ piedalījās bezdarbnieku apmācības programmā, kuru organizēja Nodarbinātības valsts aģentūra. Rezultātā Ētoss tika pie diviem sagatavotiem speciālistiem.

Ventspils Augstskolas profesors ekonomists Andrejs Jaunzems 100 latu stipendiju programmu dēvē par piespiedu pasākumu jeb nepieciešamu ļaunumu, kas paglābj bezdarbniekus no bada nāves, taču izkropļo darba tirgu un veicina cilvēku sociālo degradāciju, jo pieradina dzīvot uz pabalstiem. «Pabalsti ir jāsaņem slimiem un bezpalīdzīgiem cilvēkiem, bet veseliem cilvēkiem nauda ir jāpelna pašiem,» uzskata Jaunzems.