„Grain Terminal” kravu apgrozījums janvārī - 0

AS "Ventspils Grain Terminal" valdes priekšsēdētājs Vladislavs Šafranskis LETA pastāstīja, ka šāda situācija esot skaidrojama ar slikto pērnā gada graudu ražu "Nav ražas, līdz ar to nav graudu, ko pārkraut," sacīja Šafranskis. Viņš piebilda, ka lielā karstuma un ilgstošā sausuma dēļ, kas pērnajā vasarā valdīja Krievijā, šajā valstī bijusi dramatiski slikta graudu raža. Šī iemesla dēļ Krievija līdz šī gada septembrim esot aizliegusi graudu eksportu.

Vienlaikus Šafranskis atzīst, ka "mēs uz Krievijas graudiem neorientējamies", jo Krievija tradicionāli graudus transportē caur dienvidu ostām. Tomēr Krievijas aizliegums eksportēt graudus ietekmē kopējo situāciju graudu tirgū, bez tam arī Kazahstānā un Baltijas valstīs pērn bijušas sliktākas graudu ražas.

"Situācija nav dramatiska. Protams, žēl, ka nevaram uzlabot Ventspils brīvostas kravu statistiku," sacīja Šafranskis, akcentējot, ka graudu pārkraušanai ir sezonāls raksturs un mēdz gadīties tukšāki gadi, tāpēc darbi tiekot plānoti piesardzīgāk. Pašlaik graudu terminālī Ventspilī tiekot veikti sanitārās tīrīšanas darbi un iekārtu tehnoloģiskā uzlabošana. Tiek gaidīta jaunā ražas sezona, lai jūlijā varētu atsākt graudu transportēšanu.

Tā kā pirmajā pusgadā vēl nebūs graudu, ko pārkraut, kopumā pārkrautās labības apjomi šogad tiek prognozēti mazāki nekā pērn. 2010.gadā "Ventspils Grain Terminal" pārkrāva 680 000 tonnas graudu, kas bija par 20% vairāk nekā 2009.gadā. Vēl pērnā gada vasarā tika prognozēts, ka līdz gada beigām varētu pārkraut vienu miljonu tonnu graudu.

Pērn 45% no visiem Ventspils ostā pārkrautajiem graudiem bija izaudzēti Kazahstānā, bet 55% - Latvijā un Lietuvā. Kopā Ventspils ostā 2011.gada janvārī pārkrauts 1,878 miljoni tonnu, kas ir par 20,76% mazāk nekā 2010.gada janvārī.

Ventspils brīvostas pārvalde nevar ietekmēt tās teritorijas nomnieku – termināļu īpašnieku un pārvaldītāju - uzņēmējdarbības politiku, tomēr no savas puses turpina un turpinās darīt visu, lai Ventspils ostā būtu labākie priekšnoteikumi uzņēmējdarbības attīstībai. Viennozīmīgi, situācijā, kad apgrozījums termināļos samazinās, lielākie zaudētāji ir iedzīvotāji, jo valsts un pašvaldības budžetā neienāk tik daudz līdzekļu, cik varētu būt, ja visi termināļi strādātu ar pilnu jaudu.