Pretrunīgais budžets pieņemts

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neslēpa, ka jau drīz tas tiks grozīts un gaidāmi jauni samazinājumi. Starptautiskie aizdevēji liek meklēt vēl 50 miljonu ietaupījumu. Finanšu ministrs Andris Vilks gan izteicies, ka budžetā esot daži „strukturālo reformu iedīgļi,” tomēr šoreiz atbildīgie valstsvīri gaidīšot koalīcijas partneru priekšlikumus, soloties vairs nenākt klajā ar vienpusējiem paziņojumiem. Vilks nenoliedz, ka turpmākās reformas varētu skart tieši sociāli jūtīgās jomas – izglītības, veselības un sociālo sistēmu. Atliek vien cerēt, ka nesekos mehānisks algu grieziens pedagogiem un mediķiem.

Līdzšinējais opozīcijas un arī koalīcijas deputātu darbs pie priekšlikumiem valdībai gan izrādījies Sīzifa darbs, no vairākiem simtiem ierosinājumu, atbalstu guva tikai Imanta Parādnieka priekšlikums par papildus finansējumu Latvijas Politiski represēto apvienībai, nacionālo partizānu un karavīru biedrībām. Mieles par budžeta izstrādes gaitu palikušas pat koalīcijas deputātiem. Starp finanšu un ekonomikas ekspertiem, un pat starp tiem, kas balsoja „par” budžetu, grūtu atrast kādu, kas uzdrošinātos noliegt, ka ietaupījums nākamajā gadā atkal rasts uz uzņēmēju rēķina.

Tikmēr valsts pārvaldes aparāts, kura efektivitātes celšanai būtu vēl daudz darāmā, kā resns runcis turpina sildīties pie krāsns. Tieši tādēļ arī ventspilniece Dana Reizniece kopā ar kolēģiem negāja dzert šampanieti. Pēc viņas domām, svinībām nav pamata. Atbalstīt budžetu, motivēja vien apsvērums, ka pretējā gadījumā kristu valdība, kas būtu sliktāk, nekā slikts budžets. Viņasprāt jāturpina meklēt risinājumus, lai atbalstītu uzņēmējus. Viens no pozitīvajiem aspektiem nākamā gadā ir mēģinājums atvieglot nacionālo budžetu ar Eiropas fondu naudu. Tāpat būtiski vairāk naudas nākamgad atvēlēts valsts līdzfinansējumam struktūrfondu apguvei. Tas veicinās valsts un pašvaldību pasūtījumus, ienesīs naudu ekonomikā un līdz ar nodokļiem atgriezīsies valsts kasē.

Tomēr kopumā līdz ar budžetu apstiprinātās izmaiņas nodokļos un nodevās draud veicināt ēnu ekonomiku, bezdarbu, migrāciju un uzņēmumu bankrotu vilni. Ventas balss jau rakstīja par PVN likmes paaugstināšanu no 21% uz 22%, kā arī samazinātās likmes atcelšanu vairākās jomās. Arī izmaksas par transporta līdzekļiem, gan uzņēmējiem, gan arī privāto auto īpašniekiem būtiski pieaugs. Tiks paaugstināts akcīzes nodoklis par saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, palielinātas valsts nodevas par zemesgrāmatu nodaļu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ieviestas vairākas nodevas dažādu licenču iegūšanai, kas saistītas ar vides piesārņojošo darbību. Līdz ar nākamo gadu tiks ieviesta finanšu stabilitātes nodeva, kuru maksās kredītiestādes.

Ņemot vērā nepieciešamību pārnest nodokļa slogu no darbaspēka uz īpašumu, sākot ar janvāri dubultos mājokļa nodokli. Tomēr, pārkāpjot pirms vēlēšanām doto solījumu, arī darbaspēka izmaksas tiks paaugstinātas. Lai arī ar mērķi nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, no 9 uz 11% tiek paaugstinātas darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet darba devēja apdrošināšanas iemaksas atstātas nemainīgas, uzņēmēji maksās vairāk. Darbiniekiem sociālā nodokļa pieaugumu kompensēs iedzīvotāja ienākuma nodokļa samazinājums, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem paaugstināšana.

Interesanti, ka modelējot situāciju, kad līdztekus ar darbaspēka nodokļu izmaiņām, neceļ arī minimālo algu, mazo algu saņēmējiem, veidojas salīdzinoši liela nodokļa pārmaksa. Līdz ar minimālās algas celšanu tā mazinās. Līdz ar to kļūst skaidrs valdības cēlais žests, neskatoties uz aizdevēju iebildumiem, paaugstināt minimālo algu līdz 200 latiem. Taisnība, ka mazo algu saņēmējiem nauda maciņā paliks vairāk. Arī valsts budžets nezaudēs, bet uzņēmēju samaksātā summa par darbiniekiem pieaugs.